Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Bazīdijsporas, Cepurīte (mikoloģija), Kātiņš (mikoloģija), Lapiņas (mikoloģija), Lapu sūnas, Meža atmatene, Mellenes, Mikoriza, Mikrometrs, Mušmires, Priedes, Sēņošana, Sēņu kulinārija, Sēne, Tīmekleņu dzimta.
Bazīdijsporas
Divas bazīdijas hifu galos ar bazīdijsporām. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Bazīdijsporas · Redzēt vairāk »
Cepurīte (mikoloģija)
Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Cepurīte (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Kātiņš (mikoloģija)
Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Kātiņš (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Lapiņas (mikoloģija)
Tīmekleņu ģints (''Cortinarius'') sēnes lapiņas Saulsardzeņu ģints sēnes lapiņas ar izcilni Sekstainā gailene ar krokām lapiņu formā Sēnes lapiņas ir lapiņu sēnes cepurītes lejas daļa, kas sastāv no daudzām plānām radiāli un vertikāli izvietotām plāksnītēm — lapiņām ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tām.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Lapiņas (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Lapu sūnas · Redzēt vairāk »
Meža atmatene
Meža atmatene (Agaricus silvaticus, arī Agaricus sylvaticus, par pareizrakstību notiek strīdi mikologu vidē) ir Latvijā vidēji bieži sastopama atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Meža atmatene · Redzēt vairāk »
Mellenes
Parastās mellenes (Vaccinium myrtillus) jeb Latvijā vienkārši mellenes ir daudzgadīgi ēriku dzimtas augi, kas veido krūmājus (mellenājus) ar tumši zilām ogām.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Mellenes · Redzēt vairāk »
Mikoriza
micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Mikoriza · Redzēt vairāk »
Mikrometrs
Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Mikrometrs · Redzēt vairāk »
Mušmires
Mušmires (Amanita) ir aptuveni 700 sugu liela lapiņu sēņu ģints, kas pieder mušmiru dzimtai.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Mušmires · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Priedes · Redzēt vairāk »
Sēņošana
Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Sēņošana · Redzēt vairāk »
Sēņu kulinārija
Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Sēņu kulinārija · Redzēt vairāk »
Sēne
Rožsārtās bērzlapes Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Sēne · Redzēt vairāk »
Tīmekleņu dzimta
Tīmeklenes (Cortinariaceae) ir bazīdijsēņu dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 2100 sugu.
Jaunums!!: Cirtainā čigānene un Tīmekleņu dzimta · Redzēt vairāk »
