21 attiecības: Šūnas organoīdi, Centrosoma, Citoskelets, Citosols, Endoplazmatiskais tīkls, Goldži komplekss, Kodols, Lipīdi, Lizosoma, Miofibrilla, Mitohondrijs, Ogļhidrāti, Olbaltumvielas, Organiskās vielas, Plastīdas, Ribosoma, Skropstiņas, Tauki, Vakuola, Vica, Viela.
Šūnas organoīdi
Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.
Jaunums!!: Citoplazma un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »
Centrosoma
Centrosoma mitozes sākumā. Iekšpusē atrodas centriolas, ārpusē - vārpstas Centrosoma ir galvenais mikrocaurulīšu veidošanās centrs šūnā.
Jaunums!!: Citoplazma un Centrosoma · Redzēt vairāk »
Citoskelets
šūnu kodoli Citoskelets (kytos — 'šūna' un σκελετός, skeletos — 'izkaltēts') ir savstarpēji saistītu mikrocaurulīšu, aktīna diedziņu un starpdiedziņu tīklojums šūnas citoplazmā, kas uztur šūnas formu un kustības.
Jaunums!!: Citoplazma un Citoskelets · Redzēt vairāk »
Citosols
Citosols (no (kútos) — 'šūna' un — 'šķīdums') ir dzīvās šūnas citoplazmas šķidrā daļa.
Jaunums!!: Citoplazma un Citosols · Redzēt vairāk »
Endoplazmatiskais tīkls
Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.
Jaunums!!: Citoplazma un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »
Goldži komplekss
Goldži komplekss un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Plātnīškomplekss jeb Goldži komplekss ir šūnas organoīds, kuru veido 3 līdz 20 nedaudz ieplacinātu cisternu, caurulītes un pūslīši.
Jaunums!!: Citoplazma un Goldži komplekss · Redzēt vairāk »
Kodols
Kodols var būt.
Jaunums!!: Citoplazma un Kodols · Redzēt vairāk »
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Jaunums!!: Citoplazma un Lipīdi · Redzēt vairāk »
Lizosoma
Lizosoma (no (lysis) — 'izšķīšana, sadalīšanās' un σώμα (soma) — 'ķermenis') — šūnas organoīds, kas satur lielu daudzumu fermentu (hidrolāzes, ribonukleāzes, fosfolipāzes un citus).
Jaunums!!: Citoplazma un Lizosoma · Redzēt vairāk »
Miofibrilla
Miofibrilla ir mikroskopiski cilindriskas formas diegveida veidojums - organoīds.
Jaunums!!: Citoplazma un Miofibrilla · Redzēt vairāk »
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Jaunums!!: Citoplazma un Mitohondrijs · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Citoplazma un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Citoplazma un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Citoplazma un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Plastīdas
Plastīdas (— ‘veidojums’, — ‘izskats, stāvoklis’) ir augu šūnu organoīdi, kuru virsmu sedz divas membrānas.
Jaunums!!: Citoplazma un Plastīdas · Redzēt vairāk »
Ribosoma
Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Jaunums!!: Citoplazma un Ribosoma · Redzēt vairāk »
Skropstiņas
Plaušu trahejas epitēlijs. Skropstiņas ir vienšūnas organismu orgāns, ar kura palīdzību tie pārvietojas un uzņem barību.
Jaunums!!: Citoplazma un Skropstiņas · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Citoplazma un Tauki · Redzēt vairāk »
Vakuola
Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.
Jaunums!!: Citoplazma un Vakuola · Redzēt vairāk »
Vica
Vica ir garš, tievs izaugums, kas dažām baktērijām, vienšūņiem un spermatozoīdiem kalpo kustību veikšanai.
Jaunums!!: Citoplazma un Vica · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Citoplazma un Viela · Redzēt vairāk »