Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Citoplazma

Indekss Citoplazma

Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.

21 attiecības: Šūnas organoīdi, Centrosoma, Citoskelets, Citosols, Endoplazmatiskais tīkls, Goldži komplekss, Kodols, Lipīdi, Lizosoma, Miofibrilla, Mitohondrijs, Ogļhidrāti, Olbaltumvielas, Organiskās vielas, Plastīdas, Ribosoma, Skropstiņas, Tauki, Vakuola, Vica, Viela.

Šūnas organoīdi

Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.

Jaunums!!: Citoplazma un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »

Centrosoma

Centrosoma mitozes sākumā. Iekšpusē atrodas centriolas, ārpusē - vārpstas Centrosoma ir galvenais mikrocaurulīšu veidošanās centrs šūnā.

Jaunums!!: Citoplazma un Centrosoma · Redzēt vairāk »

Citoskelets

šūnu kodoli Citoskelets (kytos — 'šūna' un σκελετός, skeletos — 'izkaltēts') ir savstarpēji saistītu mikrocaurulīšu, aktīna diedziņu un starpdiedziņu tīklojums šūnas citoplazmā, kas uztur šūnas formu un kustības.

Jaunums!!: Citoplazma un Citoskelets · Redzēt vairāk »

Citosols

Citosols (no (kútos) — 'šūna' un  — 'šķīdums') ir dzīvās šūnas citoplazmas šķidrā daļa.

Jaunums!!: Citoplazma un Citosols · Redzēt vairāk »

Endoplazmatiskais tīkls

Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.

Jaunums!!: Citoplazma un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »

Goldži komplekss

Goldži komplekss un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Plātnīškomplekss jeb Goldži komplekss ir šūnas organoīds, kuru veido 3 līdz 20 nedaudz ieplacinātu cisternu, caurulītes un pūslīši.

Jaunums!!: Citoplazma un Goldži komplekss · Redzēt vairāk »

Kodols

Kodols var būt.

Jaunums!!: Citoplazma un Kodols · Redzēt vairāk »

Lipīdi

Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.

Jaunums!!: Citoplazma un Lipīdi · Redzēt vairāk »

Lizosoma

Lizosoma (no (lysis) — 'izšķīšana, sadalīšanās' un σώμα (soma) — 'ķermenis') — šūnas organoīds, kas satur lielu daudzumu fermentu (hidrolāzes, ribonukleāzes, fosfolipāzes un citus).

Jaunums!!: Citoplazma un Lizosoma · Redzēt vairāk »

Miofibrilla

Miofibrilla ir mikroskopiski cilindriskas formas diegveida veidojums - organoīds.

Jaunums!!: Citoplazma un Miofibrilla · Redzēt vairāk »

Mitohondrijs

Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).

Jaunums!!: Citoplazma un Mitohondrijs · Redzēt vairāk »

Ogļhidrāti

graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).

Jaunums!!: Citoplazma un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Citoplazma un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Organiskās vielas

Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.

Jaunums!!: Citoplazma un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »

Plastīdas

Plastīdas (— ‘veidojums’, — ‘izskats, stāvoklis’) ir augu šūnu organoīdi, kuru virsmu sedz divas membrānas.

Jaunums!!: Citoplazma un Plastīdas · Redzēt vairāk »

Ribosoma

Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.

Jaunums!!: Citoplazma un Ribosoma · Redzēt vairāk »

Skropstiņas

Plaušu trahejas epitēlijs. Skropstiņas ir vienšūnas organismu orgāns, ar kura palīdzību tie pārvietojas un uzņem barību.

Jaunums!!: Citoplazma un Skropstiņas · Redzēt vairāk »

Tauki

Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.

Jaunums!!: Citoplazma un Tauki · Redzēt vairāk »

Vakuola

Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.

Jaunums!!: Citoplazma un Vakuola · Redzēt vairāk »

Vica

Vica ir garš, tievs izaugums, kas dažām baktērijām, vienšūņiem un spermatozoīdiem kalpo kustību veikšanai.

Jaunums!!: Citoplazma un Vica · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Citoplazma un Viela · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »