Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Baltijas landesvērs, Baltijas valstis, Berlīnes Humboltu universitāte, Boļševiki, Bonna, Filistrs, Frīdrihs Biders, Getingenes Universitāte, Hannovere, Heidelbergas Universitāte, Jēnas Universitāte, Komeršs, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Latviešu valoda, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Universitāte, Mirbahi, Oto fon Firkss, Otrais pasaules karš, Poznaņa, Prezidiju Konvents, Rīga, Sarunvaloda, Tartu, Tartu Universitāte, Teodors Šīmanis, Vācbaltieši, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vācbaltiešu studentu korporācijas, Vācija, Vilhelms Roberts fon Bulmerinks, 1808. gads, 1812. gada karš, 1821. gads, 1834. gads, 1855. gads, 1918. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1924. gads, 1932. gads, 1939. gads, 1947. gads, 1959. gads.
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Curonia un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Curonia un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Berlīnes Humboltu universitāte
Berlīnes Humboltu universitāte ir publiska universitāte Berlīnē, Vācijā.
Jaunums!!: Curonia un Berlīnes Humboltu universitāte · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Curonia un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Bonna
Bonna ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.
Jaunums!!: Curonia un Bonna · Redzēt vairāk »
Filistrs
Filistrs ir no vācu valodas cēlies termins, ko mūsdienās galvenokārt izmanto studentu korporācijas.
Jaunums!!: Curonia un Filistrs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Biders
Georgs Frīdrihs Kārlis Heinrihs fon Biders (1810-1894) bija vācbaltu fiziologs, Tērbatas Universitātes profesors (1842), rektors (1858-1865).
Jaunums!!: Curonia un Frīdrihs Biders · Redzēt vairāk »
Getingenes Universitāte
Georga Augusta Getingenes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Getingenē, Vācijā.
Jaunums!!: Curonia un Getingenes Universitāte · Redzēt vairāk »
Hannovere
Hannovere ir Vācijas pilsēta, kas atrodas valsts ziemeļos, Leines upes krastos.
Jaunums!!: Curonia un Hannovere · Redzēt vairāk »
Heidelbergas Universitāte
Kārļa Ruprehta Heidelbergas Universitāte ir uz pētniecību orientēta publiska universitāte, kas atrodas Heidelbergā, Bādenē-Virtembergā, Vācijā.
Jaunums!!: Curonia un Heidelbergas Universitāte · Redzēt vairāk »
Jēnas Universitāte
Frīdriha Šillera Jēnas Universitāte ir valsts universitāte Jēnā, Vācijā.
Jaunums!!: Curonia un Jēnas Universitāte · Redzēt vairāk »
Komeršs
Vācu studenti Prāgā zemestēva (''landesvater'') ceremonijas laikā. Oskara Reksa (''Oscar Rex'') glezna (1905) Komeršs ( — 'satiksme') ir tradicionāls svinīgs akts, ko organizē studentu un studenšu korporācijas Ziemeļeiropā un Centrāleiropā.
Jaunums!!: Curonia un Komeršs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Curonia un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Curonia un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Curonia un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Curonia un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Curonia un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Mirbahi
Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882). Fon Mirbahi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Curonia un Mirbahi · Redzēt vairāk »
Oto fon Firkss
Oto Frīdrihs brīvkungs fon Firkss (dzimis, miris) bija Kurzemes barons, SS oberšturmfīrers, pēc kara CDU politiķis.
Jaunums!!: Curonia un Oto fon Firkss · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Curonia un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Poznaņa
Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Jaunums!!: Curonia un Poznaņa · Redzēt vairāk »
Prezidiju Konvents
Prezidiju Konvents (P!K!) ir visu Latvijas studentu korporāciju jumta organizācija un augstākais pārvaldes orgāns, kas nosaka to iekšējo sadzīvi un regulē savstarpējās attiecības.
Jaunums!!: Curonia un Prezidiju Konvents · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Curonia un Rīga · Redzēt vairāk »
Sarunvaloda
Sarunvaloda ir valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
Jaunums!!: Curonia un Sarunvaloda · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Curonia un Tartu · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Curonia un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Teodors Šīmanis
Teodors Šīmanis apmēram 1905. gadā Teodors Šīmanis (1847-1921) bija vācbaltiešu vēsturnieks, Berlīnes Universitātes profesors Austrumeiropas vēsturē.
Jaunums!!: Curonia un Teodors Šīmanis · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Curonia un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.
Jaunums!!: Curonia un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu studentu korporācijas
Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921). Trešajā rindā no kreisās: Rīgas ''Fraternitas Baltica'' (1865), ''Concordia Rigensis'' (1869), ''Rubonia'' (1875), ''Fraternitas Marcomannia'' (Rīgā 1902, tad Maskavā), Pēterburgas ''Nevania'' (1847). Vācbaltiešu studentu korporācijas ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā.
Jaunums!!: Curonia un Vācbaltiešu studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Curonia un Vācija · Redzēt vairāk »
Vilhelms Roberts fon Bulmerinks
Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913.
Jaunums!!: Curonia un Vilhelms Roberts fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »
1808. gads
1808.
Jaunums!!: Curonia un 1808. gads · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Curonia un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
1821. gads
Nav apraksta.
Jaunums!!: Curonia un 1821. gads · Redzēt vairāk »
1834. gads
1834.
Jaunums!!: Curonia un 1834. gads · Redzēt vairāk »
1855. gads
1855.
Jaunums!!: Curonia un 1855. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Curonia un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Curonia un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: Curonia un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1924. gads
1924.
Jaunums!!: Curonia un 1924. gads · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: Curonia un 1932. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Curonia un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1947. gads
1947.
Jaunums!!: Curonia un 1947. gads · Redzēt vairāk »
1959. gads
1959.
Jaunums!!: Curonia un 1959. gads · Redzēt vairāk »
