Atvērt Google MapsSatura rādītājs
87 attiecības: Alderi, Alfrēds Flečers, Allaži, Amata, Anatols Līvens (virsnieks), Andrievs Niedra, Antante, Aprīļa pučs, Augstroze, Āraiši, Baltijas landesvērs, Balvi, Bīriņu muiža, Bermontiāde, Bukulti (Garkalnes pagasts), Cēsis, Cēsu pulka skolnieku rota, Cesvaine, Dienvidlatvijas brigāde, Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene, Dzelzsdivīzija, Ernsts Peders, Evalds fon Kleists, Gaujas—Daugavas ūdensceļš, Harolds Aleksanders, Ieriķi (stacija), Igaunija, Igaunijas brīvības cīņas, Inčukalns, Jaunciems, Jaunrauna, Jaunvāle, Jorģis Zemitāns, Jugla (Rīga), Juglas ezers, Juglas kaujas, Kalngale, Kārļumuiža, Kārlis Ulmanis, Krievupe, Krimulda, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Lāde (ciems), Līvi (Drabešu pagasts), Lēdurga, Lejasciems, ... Izvērst indekss (37 vairāk) »
- 1919. gads Latvijā
- Cēsis
Alderi
Alderi ir ciems Ādažu novada Ādažu pagastā, Mazā Baltezera ziemeļaustrumu krastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Alderi
Alfrēds Flečers
Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers ( —) bija Vācijas Impērijas armijas majors.
Skatīt Cēsu kaujas un Alfrēds Flečers
Allaži
Allaži ir ciems Siguldas novada Allažu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Allaži
Amata
Amata ir Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.
Skatīt Cēsu kaujas un Amata
Anatols Līvens (virsnieks)
Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Cēsu kaujas un Anatols Līvens (virsnieks)
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Skatīt Cēsu kaujas un Andrievs Niedra
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Skatīt Cēsu kaujas un Antante
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Aprīļa pučs
Augstroze
Augstroze ir dabas liegums Limbažu un Valmieras novados.
Skatīt Cēsu kaujas un Augstroze
Āraiši
Āraiši ir ciems Cēsu novada Drabešu pagastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Āraiši
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Skatīt Cēsu kaujas un Baltijas landesvērs
Balvi
Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Balvi
Bīriņu muiža
Bīriņu muižas kungu māja jeb Bīriņu pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos.
Skatīt Cēsu kaujas un Bīriņu muiža
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Bermontiāde
Bukulti (Garkalnes pagasts)
Bukulti ir ciems Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Bukulti (Garkalnes pagasts)
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Cēsis
Cēsu pulka skolnieku rota
Piemineklis rotas kareivjiem Cēsīs Cēsu pulka skolnieku rota (oficiāli — Cēsu pulka 8. rota) bija Latvijas armijas vienība Brīvības cīņu laikā.
Skatīt Cēsu kaujas un Cēsu pulka skolnieku rota
Cesvaine
Cesvaine ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas.
Skatīt Cēsu kaujas un Cesvaine
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Dienvidlatvijas brigāde
Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene
Dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene karte. Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene ir slēgta līnija, kas savieno Ieriķu ciemu ar Abreni (tagadējo Pitalovu) caur Gulbeni.
Skatīt Cēsu kaujas un Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Cēsu kaujas un Dzelzsdivīzija
Ernsts Peders
Ernsts Peders ( —) Igaunijas armijas ģenerālmajors.
Skatīt Cēsu kaujas un Ernsts Peders
Evalds fon Kleists
Pauls Ludvigs Evalds fon Kleists (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Cēsu kaujas un Evalds fon Kleists
Gaujas—Daugavas ūdensceļš
Gaujas—Daugavas ūdensceļš ir ūdensceļu sistēma, ko izveidoja kokmateriālu pludināšanai, savienojot Gauju ar Daugavu.
Skatīt Cēsu kaujas un Gaujas—Daugavas ūdensceļš
Harolds Aleksanders
Harolds Aleksanders (dzimis, miris) bija angļu—īru grāfs, britu feldmaršals, Lielbritānijas saimnieciskās misijas vadītājs Baltijas valstīs 1919.—1920.
Skatīt Cēsu kaujas un Harolds Aleksanders
Ieriķi (stacija)
Ieriķi ir dzelzceļa stacija Ieriķos, Cēsu novada Drabešu pagastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Ieriķi (stacija)
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Cēsu kaujas un Igaunija
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Skatīt Cēsu kaujas un Igaunijas brīvības cīņas
Inčukalns
Inčukalns ir apdzīvota vieta Siguldas novada Inčukalna pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Inčukalns
Jaunciems
Jaunciems var būt.
Skatīt Cēsu kaujas un Jaunciems
Jaunrauna
Jaunrauna (agrāk Jaunraunas muiža) ir skrajciems Cēsu novada Priekuļu pagastā autoceļu P28 (Priekuļi—Rauna) un V296 (Lodes stacija—Jaunrauna—Veselava) krustojumā.
Skatīt Cēsu kaujas un Jaunrauna
Jaunvāle
Jaunvāle ir ciems Valmieras novada Brenguļu pagastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Jaunvāle
Jorģis Zemitāns
Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.
Skatīt Cēsu kaujas un Jorģis Zemitāns
Jugla (Rīga)
Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.
Skatīt Cēsu kaujas un Jugla (Rīga)
Juglas ezers
Juglas ezers (agrāk — Ropažu ezers) ir ezers Rīgas austrumu daļā.
Skatīt Cēsu kaujas un Juglas ezers
Juglas kaujas
Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Juglas kaujas
Kalngale
Kalngale ir ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Kalngale
Kārļumuiža
Kārļamuižas kungu māja ap 1845. gadu Kārļumuižas parks (1798. gada zīmējums). Viesnīca bijušajā muižas ērberģī Kārļumuiža, arī Kārļamuiža ir bijusī muiža, kas atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Kārļos.
Skatīt Cēsu kaujas un Kārļumuiža
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Cēsu kaujas un Kārlis Ulmanis
Krievupe
Krievupe ir Lielās Juglas labā pieteka Siguldas un Ropažu novados.
Skatīt Cēsu kaujas un Krievupe
Krimulda
Krimuldas viduslaiku pils drupas Krimuldas muiža Krimulda ir Siguldas pilsētas daļa Gaujas labajā krastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Krimulda
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas Satversmes sapulce
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Cēsu kaujas un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Lāde (ciems)
Lāde (agrāk arī Šķērstiņi) ir ciems Limbažu novada Limbažu pagastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Lāde (ciems)
Līvi (Drabešu pagasts)
Līvi ir ciems Cēsu novada Drabešu pagastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Līvi (Drabešu pagasts)
Lēdurga
Lēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novada Lēdurgas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Lēdurga
Lejasciems
Lejasciems ir bijusī pilsēta (1928. — 1939. gads), tagad ciems Vidzemes austrumos, Gulbenes novada Lejasciema pagasta centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Lejasciems
Lielais Baltezers
Lielais Baltezers ir ezers Pierīgā, Ropažu Garkalnes pagastā un Ādažu novada Ādažu pagastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Lielais Baltezers
Liepas muiža
Bijusī Liepas muižas kungu māja 2001. gadā. Muižas plāns (1787). Liepas muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, aptuveni 100 km no Rīgas un 14 km no Priekuļiem.
Skatīt Cēsu kaujas un Liepas muiža
Liepas pagasts
Liepas pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Cēsu kaujas un Liepas pagasts
Lode (stacija)
Lode ir dzelzceļa stacija Cēsu novada Liepas pagasta Liepā.
Skatīt Cēsu kaujas un Lode (stacija)
Lubāna
Lubāna ir pilsēta Vidzemē, Aiviekstes upes krastos, no Rīgas.
Skatīt Cēsu kaujas un Lubāna
Lubāns
Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).
Skatīt Cēsu kaujas un Lubāns
Mazā Jugla
Mazā Jugla ir upe Latvijā.
Skatīt Cēsu kaujas un Mazā Jugla
Mūrmuiža
Mūrmuiža, padomju laikā arī Kaugurieši, ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kauguru pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Mūrmuiža
Meijermuiža
Meijermuiža ir ciems Cēsu novada Drabešu pagastā, Cēsu pievārtē, uz dienvidiem no Cīrulīšiem, no pagasta pārvaldes «Ausmās», no novada centra Cēsīm un no Rīgas.
Skatīt Cēsu kaujas un Meijermuiža
Nītaure
Nītaure ir ciems Cēsu novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Nītaure
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Niedras valdība
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Skatīt Cēsu kaujas un Pēteris Stučka
Peipuss
Peipuss (arī Peipusa ezers) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.
Skatīt Cēsu kaujas un Peipuss
Piņķi
Piņķu muiža Piņķi, agrāk Saliena, ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Piņķi
Ragana (ciems)
Ragana ir apdzīvota vieta Siguldas novada Krimuldas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Ragana (ciems)
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Rauna
Rauna (upe)
Rauna ir Gaujas kreisā pieteka Vidzemē, Cēsu un Smiltenes novadā.
Skatīt Cēsu kaujas un Rauna (upe)
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Rīdigers fon der Golcs
Ruckas muiža
Ruckas muiža 20. gadsimta sākumā Ruckas muiža 2015. gadā Ruckas muiža ir muiža, kas atrodas Ruckas parkā Piebalgas ielā 19 Cēsīs.
Skatīt Cēsu kaujas un Ruckas muiža
Saratov
Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Saratov
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Sigulda
Skangaļu muiža
Skangaļu muižas kungu māja (2007). Skangaļu muižas vai Skangales muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagasta Skangaļos apmēram 110 km no Rīgas.
Skatīt Cēsu kaujas un Skangaļu muiža
Stalbe
Stalbe ir apdzīvota vieta Cēsu novada Stalbes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Stalbe
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Straupe
Strazdumuižas pamiers
Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Strazdumuižas pamiers
Strenči
Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Strenči
Suži (Garkalnes pagasts)
Suži ir ciems Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Suži (Garkalnes pagasts)
Vecpiebalga
Vecpiebalga ir ciems Vidzemē, Cēsu novadā, Vecpiebalgas pagasta centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Vecpiebalga
Veimāras Republika
Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Veimāras Republika
Veismaņu muiža
Veismaņu muižas pils 21. gadsimta sākumā. Veismaņu muiža ir historisma stilā celta muižas kungu māja, kas atrodas Cēsu novada Vaives pagastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Veismaņu muiža
Veselava
Veselava (agrāk arī Veselauska) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Veselavas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Cēsu kaujas un Veselava
Vidriži
Vidriži ir apdzīvota vieta Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Skatīt Cēsu kaujas un Vidriži
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Skatīt Cēsu kaujas un Ziemeļlatvijas brigāde
19. jūnijs
19.
Skatīt Cēsu kaujas un 19. jūnijs
1919. gads
1919.
Skatīt Cēsu kaujas un 1919. gads
23. jūnijs
23.
Skatīt Cēsu kaujas un 23. jūnijs
4. Valmieras kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.
Skatīt Cēsu kaujas un 4. Valmieras kājnieku pulks
Skatīt arī
1919. gads Latvijā
Cēsis
- Cēsis
- Cēsu kauja (1578)
- Cēsu kaujas
- Cēsu pils
- Lekrings
- SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)
- Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)
- Vidzemes koncertzāle "Cēsis"