59 attiecības: Andrejs Pumpurs, Anna Bērzkalne, Augusts Bīlenšteins, Auseklis (dzejnieks), Austrumprūsija, Avots (izdevniecība), Baltijas pārkrievošana, Dainu skapis, Džūkstes pagasts, Edīte Hauzenberga-Šturma, Eduards Volters, Emilis Melngailis, Ernests Brastiņš, Es mācēju danci vest, Frīdrihs Mēnijs, Fricis Brīvzemnieks, Gustavs fon Bergmanis, Henrijs Visendorfs, Imants Freibergs, Jaunlatvieši, Jānis Endzelīns, Jānis Kauliņš, Jēkabs Dravnieks, Johans Gotfrīds Herders, Kārlis Straubergs, Kirilica, Kolkas pagasts, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Krievijas Impērija, Kuršu kāpas, Kursenieku valoda, Latgale, Latvieši, Latviešu literārā biedrība, Latvijas PSR, Latvijas Universitāte, Latvijas valsts pasludināšana, Lībieši, Lielvārdes pagasts, Lietuva, Livonijas krusta kari, Ludis Bērziņš, Matīss Ārons, Mutvārdu tradīcija, Ogresgala pagasts, Pēterburgas Zinātņu akadēmija, Pēteris Šmits, Pēteris Ērmanis, Rīgas Doma skola, ..., Rūjiena, Sēlija, Sventāja, Tartu Universitāte, UNESCO, Vācbaltieši, 1584. gads, 1632. gads, 1635. gads. Izvērst indekss (9 vairāk) »
Andrejs Pumpurs
Andrejs Pumpurs (dzimis, miris) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888).
Jaunums!!: Dainas un Andrejs Pumpurs · Redzēt vairāk »
Anna Bērzkalne
Anna Bērzkalne (dzimusi, mirusi), pseidonīms — A. Vītole, bija latviešu folkloriste, pedagoģe.
Jaunums!!: Dainas un Anna Bērzkalne · Redzēt vairāk »
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Dainas un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Auseklis (dzejnieks)
Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen; dzimis, miris), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.
Jaunums!!: Dainas un Auseklis (dzejnieks) · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Dainas un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Avots (izdevniecība)
"Izdevniecība Avots" ir grāmatu izdevniecība Latvijā.
Jaunums!!: Dainas un Avots (izdevniecība) · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Dainas un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Dainu skapis
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Dainu skapis ir skapis, kurā glabājas latviešu folklorista Krišjāņa Barona apkopotās latviešu tautasdziesmas.
Jaunums!!: Dainas un Dainu skapis · Redzēt vairāk »
Džūkstes pagasts
Džūkstes pagasts ir viena no Tukuma novada teritoriālajām vienībām tā dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Dainas un Džūkstes pagasts · Redzēt vairāk »
Edīte Hauzenberga-Šturma
Edīte Hauzenberga-Šturma (dzimusi Hauzenberga, mirusi) bija latviešu valodniece.
Jaunums!!: Dainas un Edīte Hauzenberga-Šturma · Redzēt vairāk »
Eduards Volters
Eduards Volters (1856. — 1941.) bija baltu tautu etnogrāfs, seno rakstu bibliogrāfs, arheologs.
Jaunums!!: Dainas un Eduards Volters · Redzēt vairāk »
Emilis Melngailis
Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.
Jaunums!!: Dainas un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »
Ernests Brastiņš
E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Priekšpuse. E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Aizmugure. Ernests Brastiņš (dzimis, miris) bija gleznotājs, mākslas teorētiķis, publicists, pilskalnu pētnieks, Dievturu draudzes izveidotājs un dižvadonis; tēlnieka Arvīda Brastiņa brālis.
Jaunums!!: Dainas un Ernests Brastiņš · Redzēt vairāk »
Es mācēju danci vest
Es mācēju danci vest ir latviešu tautasdziesma.
Jaunums!!: Dainas un Es mācēju danci vest · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Mēnijs
Frīdrihs Mēnius, arī Frīdrihs Meins (arī Solomonus Majus Menius; dzimis ap 1593. gadu Pomerānijā, miris 1659. gadā) bija Zviedru Vidzemes tiesībzinātnieks, vēsturnieks, Tērbatas Gustava akadēmijas profesors, alķīmiķis, 1632.
Jaunums!!: Dainas un Frīdrihs Mēnijs · Redzēt vairāk »
Fricis Brīvzemnieks
Fricis Brīvzemnieks (dzimis Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr. Brihwsemneeks-Treuland), miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.
Jaunums!!: Dainas un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »
Gustavs fon Bergmanis
Gustavs Bergmanis jeb Gustavs fon Bergmanis (1749—1814) bija luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs.
Jaunums!!: Dainas un Gustavs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Henrijs Visendorfs
Henrijs Visendorfs, Krišjānis Barons un Fricis Brīvzemnieks, Hebensperger & Co, fotodarbnīca Rīgā Henrijs Visendorfs (dzimis Indriķis Ķiparts 1861. gada 24. (12.) martā Paltmales pagastā, miris 1916. gadā 31.augustā Sanktpēterburgā) bija latviešu tirgotājs un uzņēmējs, žurnālists, grāmatizdevējs, latviešu dainas jēdziena veidotājs un pirmais izdevējs.
Jaunums!!: Dainas un Henrijs Visendorfs · Redzēt vairāk »
Imants Freibergs
Imants Freibergs (dzimis Valmierā) ir latviešu datorzinātnieks, bijušās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vīrs.
Jaunums!!: Dainas un Imants Freibergs · Redzēt vairāk »
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Jaunums!!: Dainas un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Dainas un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jānis Kauliņš
Jānis Kauliņš (—) bija latviešu virsnieks, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Dainas un Jānis Kauliņš · Redzēt vairāk »
Jēkabs Dravnieks
Jēkabs Dravnieks, arī Jēkabs Draviņ-Dravnieks (1858-1927) bija latviešu skolotājs, enciklopēdists, grāmatizdevējs un leksikogrāfs.
Jaunums!!: Dainas un Jēkabs Dravnieks · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Herders
Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.
Jaunums!!: Dainas un Johans Gotfrīds Herders · Redzēt vairāk »
Kārlis Straubergs
Kārlis Straubergs (1890—1962) bija latviešu folklorists, klasiskais filologs, literāts.
Jaunums!!: Dainas un Kārlis Straubergs · Redzēt vairāk »
Kirilica
Kirilica (bulgāru un, krievu un) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā.
Jaunums!!: Dainas un Kirilica · Redzēt vairāk »
Kolkas pagasts
Kolkas pagasts ir viens no Talsu novada pagastiem, kas atrodas Kurzemes pussalas ziemeļu galējā punktā.
Jaunums!!: Dainas un Kolkas pagasts · Redzēt vairāk »
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Jaunums!!: Dainas un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Jaunums!!: Dainas un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Dainas un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Jaunums!!: Dainas un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »
Kursenieku valoda
Kursenieku valoda (kursenieku: Kursineeki wahloda, — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts, ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.
Jaunums!!: Dainas un Kursenieku valoda · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Dainas un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Dainas un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu literārā biedrība
Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.
Jaunums!!: Dainas un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Dainas un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Dainas un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Dainas un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Dainas un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lielvārdes pagasts
Lielvārdes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.
Jaunums!!: Dainas un Lielvārdes pagasts · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Dainas un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Dainas un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Ludis Bērziņš
Ludvigs (Ludis) Ernests Bērziņš (1870. gada 14. septembris — 1965. gada 24. maijs) bija luterāņu mācītājs un skolotājs, Latvijas Universitātes profesors (1935), folklorists, dzejnieks un reliģisku dziesmu autors.
Jaunums!!: Dainas un Ludis Bērziņš · Redzēt vairāk »
Matīss Ārons
Matīss Ārons, pazīstams arī kā Āronu MatīssValdības Vēstnesis, (—) bija latviešu žurnālists, bibliogrāfs, kritiķis.
Jaunums!!: Dainas un Matīss Ārons · Redzēt vairāk »
Mutvārdu tradīcija
Mutvārdu tradīcija ir tautas, novada vai ļaužu grupas kultūras mantojuma sastāvdaļa, kuru veido no paaudzes uz paaudzi nodotais mantojums.
Jaunums!!: Dainas un Mutvārdu tradīcija · Redzēt vairāk »
Ogresgala pagasts
Ogresgala pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām, Daugavas labajā krastā.
Jaunums!!: Dainas un Ogresgala pagasts · Redzēt vairāk »
Pēterburgas Zinātņu akadēmija
Pēterburgas Zinātņu akadēmija jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724.
Jaunums!!: Dainas un Pēterburgas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Jaunums!!: Dainas un Pēteris Šmits · Redzēt vairāk »
Pēteris Ērmanis
Pēteris Ērmanis (dzimis 1893. gada 2. februārī Plāņu pagastā, miris 1969. gada 8. oktobrī Delmenhorstē, Vācijā) bija latviešu rakstnieks un literatūrvēsturnieks.
Jaunums!!: Dainas un Pēteris Ērmanis · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: Dainas un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.
Jaunums!!: Dainas un Rūjiena · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Dainas un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sventāja
Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Dainas un Sventāja · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Dainas un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
UNESCO
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta ANO aģentūra.
Jaunums!!: Dainas un UNESCO · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Dainas un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
1584. gads
1584.
Jaunums!!: Dainas un 1584. gads · Redzēt vairāk »
1632. gads
1632.
Jaunums!!: Dainas un 1632. gads · Redzēt vairāk »
1635. gads
1635.
Jaunums!!: Dainas un 1635. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latviešu dainas, Latviešu tautas dziesma, Latviešu tautas dziesmas, Latviešu tautasdziesma, Latviešu tautasdziesmas, Latvju Dainas, Latvju dainas, Tautas dziesma, Tautasdziesma, Tautasdziesmas.