Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Daugavas svīta un Katlešu svīta
Daugavas svīta un Katlešu svīta ir 26 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Abava, Aiviekste, Augšdevons, Bruņuzivis, Daugava, Divvākčauļi, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Frānas stāvs, Gauja, Gliemeņvēži, Karsta process, Latvija, Lielā Jugla, Lietuva, Lingula, Lingulīdu kārta, Māls, Mēmele, Ogre (upe), Pleckāji, Plordosteji, Sūkļi, Smilšakmens, Tebra, Venta.
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Abava un Daugavas svīta · Abava un Katlešu svīta ·
Aiviekste
Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka.
Aiviekste un Daugavas svīta · Aiviekste un Katlešu svīta ·
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Augšdevons un Daugavas svīta · Augšdevons un Katlešu svīta ·
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Bruņuzivis un Daugavas svīta · Bruņuzivis un Katlešu svīta ·
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Daugava un Daugavas svīta · Daugava un Katlešu svīta ·
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Daugavas svīta un Divvākčauļi · Divvākčauļi un Katlešu svīta ·
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Daugavas svīta un Dolomītmerģelis · Dolomītmerģelis un Katlešu svīta ·
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Daugavas svīta un Dolomīts · Dolomīts un Katlešu svīta ·
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Daugavas svīta un Frānas stāvs · Frānas stāvs un Katlešu svīta ·
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Daugavas svīta un Gauja · Gauja un Katlešu svīta ·
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Daugavas svīta un Gliemeņvēži · Gliemeņvēži un Katlešu svīta ·
Karsta process
Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.
Daugavas svīta un Karsta process · Karsta process un Katlešu svīta ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Daugavas svīta un Latvija · Katlešu svīta un Latvija ·
Lielā Jugla
Lielā Jugla ir upe Latvijā.
Daugavas svīta un Lielā Jugla · Katlešu svīta un Lielā Jugla ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Daugavas svīta un Lietuva · Katlešu svīta un Lietuva ·
Lingula
Lingula ir pleckāju ģints no Lingulīdu kārtas.
Daugavas svīta un Lingula · Katlešu svīta un Lingula ·
Lingulīdu kārta
Lingulīdu kārta (Lingulida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Daugavas svīta un Lingulīdu kārta · Katlešu svīta un Lingulīdu kārta ·
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Daugavas svīta un Māls · Katlešu svīta un Māls ·
Mēmele
Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.
Daugavas svīta un Mēmele · Katlešu svīta un Mēmele ·
Ogre (upe)
Lībieškalna. Ogre (augštecē — Ogriņa, Ogrīte) ir upe Latvijā, tek Madonas, Cēsu un Ogres novados.
Daugavas svīta un Ogre (upe) · Katlešu svīta un Ogre (upe) ·
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Daugavas svīta un Pleckāji · Katlešu svīta un Pleckāji ·
Plordosteji
Plordosteji (Plourdosteus) ir bruņuzivju plordosteīdu ģints.
Daugavas svīta un Plordosteji · Katlešu svīta un Plordosteji ·
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Daugavas svīta un Sūkļi · Katlešu svīta un Sūkļi ·
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Daugavas svīta un Smilšakmens · Katlešu svīta un Smilšakmens ·
Tebra
Tebra ir Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā.
Daugavas svīta un Tebra · Katlešu svīta un Tebra ·
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Daugavas svīta un Katlešu svīta ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Daugavas svīta un Katlešu svīta
Salīdzinājums starp Daugavas svīta un Katlešu svīta
Daugavas svīta ir 77 attiecības, bet Katlešu svīta ir 66. Tā kā viņi ir kopīgs 26, Jaccard indekss ir 18.18% = 26 / (77 + 66).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Daugavas svīta un Katlešu svīta. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
