Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Kaupo

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Kaupo

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) vs. Kaupo

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija. Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Līdzības starp Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Kaupo

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Kaupo ir 21 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts fon Bukshēvdens, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Bertolds, Cēsis, Folkvins, Indriķa hronika, Inocents III, Lībieši, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Polockas kņazi, Rīga, Satezele, Teoderihs no Turaidas, Turaida (zeme), Venno, Vladimirs (Polockas kņazs), Zemgaļi, Zobenbrāļu ordenis.

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Alberts fon Bukshēvdens un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Alberts fon Bukshēvdens un Kaupo · Redzēt vairāk »

Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles

Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.

Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles un Kaupo · Redzēt vairāk »

Bertolds

Bertolds var būt.

Bertolds un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Bertolds un Kaupo · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Cēsis un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Cēsis un Kaupo · Redzēt vairāk »

Folkvins

Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Folkvins · Folkvins un Kaupo · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Indriķa hronika · Indriķa hronika un Kaupo · Redzēt vairāk »

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Inocents III · Inocents III un Kaupo · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lībieši · Kaupo un Lībieši · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Livonija · Kaupo un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapi

Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Livonijas bīskapi · Kaupo un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Livonijas bīskapija · Kaupo un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Livonijas krusta kari · Kaupo un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Polockas kņazi · Kaupo un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Rīga · Kaupo un Rīga · Redzēt vairāk »

Satezele

Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Satezele · Kaupo un Satezele · Redzēt vairāk »

Teoderihs no Turaidas

Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Teoderihs no Turaidas · Kaupo un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »

Turaida (zeme)

Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Turaida (zeme) · Kaupo un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »

Venno

Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Venno · Kaupo un Venno · Redzēt vairāk »

Vladimirs (Polockas kņazs)

Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Vladimirs (Polockas kņazs) · Kaupo un Vladimirs (Polockas kņazs) · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Zemgaļi · Kaupo un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Zobenbrāļu ordenis · Kaupo un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Kaupo

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) ir 82 attiecības, bet Kaupo ir 58. Tā kā viņi ir kopīgs 21, Jaccard indekss ir 15.00% = 21 / (82 + 58).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Kaupo. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »