Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Krusta kari

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Krusta kari

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) vs. Krusta kari

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija. Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Līdzības starp Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Krusta kari

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Krusta kari ir 8 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Baltijas valstis, Celestīns III, Krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas krusta kari, Romas pāvests, Ziemeļeiropa, 1193. gads.

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Baltijas valstis un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Baltijas valstis un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Celestīns III

Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.

Celestīns III un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Celestīns III un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Krusta kari · Krusta kari un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lietuvas lielkņaziste · Krusta kari un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Livonijas krusta kari · Krusta kari un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Romas pāvests · Krusta kari un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Ziemeļeiropa · Krusta kari un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

1193. gads

1193.

1193. gads un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · 1193. gads un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Krusta kari

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) ir 82 attiecības, bet Krusta kari ir 57. Tā kā viņi ir kopīgs 8, Jaccard indekss ir 5.76% = 8 / (82 + 57).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Krusta kari. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »