Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Livonijas krusta kari

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Livonijas krusta kari

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) vs. Livonijas krusta kari

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija. Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Ako

Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.

Ako un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Ako un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Alberts fon Bukshēvdens un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Alberts fon Bukshēvdens un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles

Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.

Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Baltijas valstis un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Baltijas valstis un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Celestīns III

Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.

Celestīns III un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Celestīns III un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Dabrelis

Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).

Dabrelis un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Dabrelis un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Daugavas līvi

Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.

Daugavas līvi un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Daugavas līvi un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Daugerūts

Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Daugerūts · Daugerūts un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Dortmunde

Dortmunde ir pilsēta Vācijas rietumos, Rūras baseinā, Ziemeļreinas-Vesfālenes federālajā zemē.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Dortmunde · Dortmunde un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Folkvins

Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Folkvins · Folkvins un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Ikšķile

Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Ikšķile · Ikšķile un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Indriķa hronika · Indriķa hronika un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Inocents III · Inocents III un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Jersika (valsts) · Jersika (valsts) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Jersiku (1209)

1209.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Karagājiens uz Jersiku (1209) · Karagājiens uz Jersiku (1209) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Lietuvu (1208)

1208.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Karagājiens uz Lietuvu (1208) · Karagājiens uz Lietuvu (1208) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Kauja pie Rīgas kalna

Kauja pie Rīgas kalna bija pirmā kauja Livonijas krusta karos, starp vācu krustnešiem no Saksijas Ikšķiles bīskapa Bertolda vadībā un Daugavas līviem.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Kauja pie Rīgas kalna · Kauja pie Rīgas kalna un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Kauja pie Rumbulas (1200)

1200.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Kauja pie Rumbulas (1200) · Kauja pie Rumbulas (1200) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Kaupo

Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Kaupo · Kaupo un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Koknese (valsts) · Koknese (valsts) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Kokneses nodedzināšana (1208)

Kokneses nodedzināšana (1208) bija Livonijas krusta karu konflikta rezultāts, kas notika drīz pēc Kokneses ķēniņa Vetsekes savienības noslēgšanas pret lietuviešiem ar Livonijas bīskapu Albertu 1207.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Kokneses nodedzināšana (1208) · Kokneses nodedzināšana (1208) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Krusta kari · Krusta kari un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Latgaļi · Latgaļi un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lībieši · Livonijas krusta kari un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lielvārde

Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lielvārde · Lielvārde un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lietuvas lielkņaziste · Lietuvas lielkņaziste un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lietuvieši · Lietuvieši un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Lietuviešu karagājieni notika no Lietuvas teritorijas (kartē - ''Grand Duchy of Lithuania'') cauri Sēlijai uz Tālavu un Lielvārdes novadu. 1213.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213) · Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)

1204.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204) · Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Livonija · Livonija un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapi

Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Livonijas bīskapi · Livonijas bīskapi un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Livonijas bīskapija · Livonijas bīskapija un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Meinards · Livonijas krusta kari un Meinards · Redzēt vairāk »

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Pleskavas kņazi · Livonijas krusta kari un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Polocka · Livonijas krusta kari un Polocka · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Polockas kņazi · Livonijas krusta kari un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)

1203.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203) · Livonijas krusta kari un Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203) · Redzēt vairāk »

Rūsiņš

Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Rūsiņš · Livonijas krusta kari un Rūsiņš · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Romas pāvests · Livonijas krusta kari un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Salaspils

Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Salaspils · Livonijas krusta kari un Salaspils · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Tālava · Livonijas krusta kari un Tālava · Redzēt vairāk »

Templiešu ordenis

Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Templiešu ordenis · Livonijas krusta kari un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »

Teoderihs no Turaidas

Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Teoderihs no Turaidas · Livonijas krusta kari un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »

Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)

Trešais karagājiens uz Jersiku notika 1215.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Trešais karagājiens uz Jersiku (1215) · Livonijas krusta kari un Trešais karagājiens uz Jersiku (1215) · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Veļikijnovgoroda · Livonijas krusta kari un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Venno

Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Venno · Livonijas krusta kari un Venno · Redzēt vairāk »

Vetseke

Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Vetseke · Livonijas krusta kari un Vetseke · Redzēt vairāk »

Viestards

Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Viestards · Livonijas krusta kari un Viestards · Redzēt vairāk »

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Visvaldis · Livonijas krusta kari un Visvaldis · Redzēt vairāk »

Vladimirs (Polockas kņazs)

Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Vladimirs (Polockas kņazs) · Livonijas krusta kari un Vladimirs (Polockas kņazs) · Redzēt vairāk »

Vladimirs Mstislavičs

Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Vladimirs Mstislavičs · Livonijas krusta kari un Vladimirs Mstislavičs · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Zemgaļi · Livonijas krusta kari un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Zemgale · Livonijas krusta kari un Zemgale · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Ziemeļeiropa · Livonijas krusta kari un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Zobenbrāļu ordenis · Livonijas krusta kari un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

1205. gada Ropažu kauja

Ropažu kauja (latīniski: De bello cum letonibus im Rodopoyse) notika 1205.

1205. gada Ropažu kauja un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · 1205. gada Ropažu kauja un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

1206. gada kauja pie Salaspils

1206.

1206. gada kauja pie Salaspils un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · 1206. gada kauja pie Salaspils un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

1206. gada Salaspils aplenkums

Salaspils aplenkums bija turpinājums 1206.

1206. gada Salaspils aplenkums un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · 1206. gada Salaspils aplenkums un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

1208. gada Sēlpils aplenkums

Sēlpils aplenkums bija atbildes karagājiens pēc lietuviešu piedalīšanās kaujā pie Salaspils 1206.

1208. gada Sēlpils aplenkums un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · 1208. gada Sēlpils aplenkums un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

1215. gads

1215.

1215. gads un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · 1215. gads un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »