Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Daugmales pilskalns un Zemgale (valsts)

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Daugmales pilskalns un Zemgale (valsts)

Daugmales pilskalns vs. Zemgale (valsts)

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām. Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Līdzības starp Daugmales pilskalns un Zemgale (valsts)

Daugmales pilskalns un Zemgale (valsts) ir 9 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Daugava, Dāņu darbi, Hadings, Latgaļi, Lībieši, Lokers, Rūnu raksts, Zemgaļi, Zemgale (valsts).

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Daugava un Daugmales pilskalns · Daugava un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Dāņu darbi

1514. gadā Parīzē iespiestā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Zēlandē, kurā sarakstīta hronika "Dāņu darbi". Dāņu darbi ir dāņu Sores klostera mūka Sakša Gramatiķa no aptuveni 1178.

Daugmales pilskalns un Dāņu darbi · Dāņu darbi un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Hadings

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Hadings bija viens no teiksmainajiem dāņu vikingu ķēniņiem, kura piedzīvojumus savā hronikā Gesta Danorum 12.

Daugmales pilskalns un Hadings · Hadings un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Daugmales pilskalns un Latgaļi · Latgaļi un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Daugmales pilskalns un Lībieši · Lībieši un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Lokers

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Lokers bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.

Daugmales pilskalns un Lokers · Lokers un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Rūnu raksts

''Codex Runicus'' lappuse (ap 1300 g.) Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem.

Daugmales pilskalns un Rūnu raksts · Rūnu raksts un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Daugmales pilskalns un Zemgaļi · Zemgale (valsts) un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Daugmales pilskalns un Zemgale (valsts) · Zemgale (valsts) un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Daugmales pilskalns un Zemgale (valsts)

Daugmales pilskalns ir 17 attiecības, bet Zemgale (valsts) ir 149. Tā kā viņi ir kopīgs 9, Jaccard indekss ir 5.42% = 9 / (17 + 149).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Daugmales pilskalns un Zemgale (valsts). Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »