Dienvidlatvijas brigāde un Oskars Kalpaks

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Dienvidlatvijas brigāde un Oskars Kalpaks

Dienvidlatvijas brigāde vs. Oskars Kalpaks

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919. Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

Atsevišķā studentu rota un Dienvidlatvijas brigāde · Atsevišķā studentu rota un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

Baltijas landesvērs un Dienvidlatvijas brigāde · Baltijas landesvērs un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Dienvidlatvijas brigāde un Latviešu strēlnieki · Latviešu strēlnieki un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Dienvidlatvijas brigāde un Latvijas Pagaidu valdība · Latvijas Pagaidu valdība un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Dienvidlatvijas brigāde un Liepāja · Liepāja un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Nikolajs Grundmanis

Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.

Dienvidlatvijas brigāde un Nikolajs Grundmanis · Nikolajs Grundmanis un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

1. latviešu atsevišķais bataljons

1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Dienvidlatvijas brigāde · 1. latviešu atsevišķais bataljons un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »