Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Albāņi, Apvienoto Nāciju Organizācija, Austrieši, Bosnieši, Bosnija un Hercegovina, Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Bulgāri, Dienvidslāvi, Dienvidslāvija, Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija (1943—1945), Dienvidslāvijas Karaliste, Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika, Ebreji, Grieķi, Horvāti, Horvātija, Itāļi, Josips Brozs Tito, Komunisms, Kosova, Kosovas krīze, Krievi, Melnkalne, Melnkalnieši, Musulmaņi, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NATO, Poļi, Referendums, Rumāņi, Rusīni, Serbi, Serbija, Serbija un Melnkalne, Serbu Republika, Slāvi, Slobodans Miloševičs, Slovāki, Slovēņi, Slovēnija, Turki, Ukraiņi, Ungāri, Vācieši, Vācija, Vojvodina, Ziemeļmaķedonija.
Albāņi
Albāņi (Shqiptarët no jēdziena — runāt saprotami) ir tauta Balkānu pussalas rietumos.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Albāņi · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Austrieši
Austrieši ir viena no Eiropas nācijām, Austrijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Austrieši · Redzēt vairāk »
Bosnieši
Bosnieši jeb bošņāki (/Бошњаци,; vienskaitlī: Bošnjak/Бошњак), saukti arī par Bosnijas musulmaņiem, ir dienvidslāvu tauta.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Bosnieši · Redzēt vairāk »
Bosnija un Hercegovina
Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »
Bosnijas un Hercegovinas Federācija
Bosnijas un Hercegovinas Federācija (bosniešu, horvātu un, Федерација Босне и Херцеговине) ir viens no diviem politiskajiem veidojumiem, kas veido Bosnijas un Hercegovinas valsti, otrs ir Serbu Republika.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Bosnijas un Hercegovinas Federācija · Redzēt vairāk »
Bulgāri
Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Bulgāri · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvi
Valstis, kurās valsts valoda pieder pie dienvidslāvu valodu grupas. Dienvidslāvi ir tautu grupa, kas runā dienvidslāvu valodās un dzīvo galvenokārt Balkānu valstīs.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Dienvidslāvi · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija (1943—1945)
Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija, zināma arī kā Demokrātiskā Federatīvā Dienvidslāvija (DFD), bija pagaidu valsts, kas tika izveidota Otrā pasaules kara laikā 1943. gada 29. novembrī Dienvidslāvijas nacionālās atbrīvošanas antifašistiskā padomes (AVNOJ) otrajā sesijā.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija (1943—1945) · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvijas Karaliste
Dienvidslāvijas Karaliste bija valsts, kas pastāvēja starpkaru periodā no 1918.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Dienvidslāvijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
Valsts administratīvais dalījums Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika (DSFR) jeb vienkārši Dienvidslāvija bija sociālistiska vienpartijas valsts Balkānos kas pastāvēja no 1945.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Ebreji · Redzēt vairāk »
Grieķi
Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Grieķi · Redzēt vairāk »
Horvāti
Horvāti (senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Horvāti · Redzēt vairāk »
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Horvātija · Redzēt vairāk »
Itāļi
Itāļi jeb itālieši ir Dienvideiropas tauta, kas galvenokārt dzīvo Itālijā, Šveicē un Francijā.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Itāļi · Redzēt vairāk »
Josips Brozs Tito
Maršals Josips Brozs Tito (serbu-horvātu: Јосип Броз Тито, Josip Broz Tito, dzimis vai 25. maijā Kumrovecā, Austroungārijā, miris Ļubļanā, DSFR) bija revolucionārs, partizānu vadonis un ilggadīgs sociālistiskās Dienvidslāvijas federācijas vadītājs.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Josips Brozs Tito · Redzēt vairāk »
Komunisms
Francijā 2007. gada 1. maijā Komunisms (no — 'kopīgs') marksisma teorijā ir nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Komunisms · Redzēt vairāk »
Kosova
Kosova, oficiāli Kosovas Republika ir valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Kosova · Redzēt vairāk »
Kosovas krīze
Kosovas kara laikā sagrautā Dienvidslāvijas Aizsardzības ministrijas ēka Belgradā Kosovas krīze bija etniska un politiska krīze Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas provincē Kosovā, kas noveda pie Kosovas kara (1998—1999) un Dienvidslāvijas bombardēšanas, kas bija viens no Dienvidslāvijas karu bruņotajiem konfliktiem.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Kosovas krīze · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Krievi · Redzēt vairāk »
Melnkalne
Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Melnkalne · Redzēt vairāk »
Melnkalnieši
Melnkalnieši (pašnosaukums — Црногорци, Crnogorci) ir tauta, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un ir Melnkalnes pamatnācija.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Melnkalnieši · Redzēt vairāk »
Musulmaņi
Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Musulmaņi · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Jaunums!!: Dienvidslāvija un NATO · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Poļi · Redzēt vairāk »
Referendums
Itālijā Referendums (no — 'paziņojamais') jeb tautas nobalsošana ir vēlētāju balsošana par kādu konkrētu sabiedrībā populāru valsts vai sabiedrības dzīves jautājumu (likumu, konstitūciju, to labojumiem, grozījumiem, atcelšanu, u.c. jautājumiem).
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Referendums · Redzēt vairāk »
Rumāņi
Rumāņi ir rumāņu valodā runājošie Rumānijas un Moldāvijas iedzīvotāji.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Rumāņi · Redzēt vairāk »
Rusīni
Rusīni, zināmi arī kā Karpatijas rutēņi, ir austrumslāvu tauta, kura galvenokārt dzīvo Ukrainas rietumos (Aizkarpatu apgabalā), Slovākijas austrumos, Polijas dienvidos un Serbijas ziemeļos.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Rusīni · Redzēt vairāk »
Serbi
Serbi (serbu: Срби / Srbi) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Serbi · Redzēt vairāk »
Serbija
Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Serbija · Redzēt vairāk »
Serbija un Melnkalne
Serbijas un Melnkalnes Savienība (saīsinājumā СЦГ / SCG) bija Serbijas un Melnkalnes politiska apvienība, kas pastāvēja no 2003.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Serbija un Melnkalne · Redzēt vairāk »
Serbu Republika
Serbu Republika ir valstisks veidojums Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, kas izveidojās pēc Deitonas miera līguma parakstīšanas.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Serbu Republika · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Slāvi · Redzēt vairāk »
Slobodans Miloševičs
Slobodans Miloševičs (dzimis Požarevacā, Dienvidslāvijā, miris Hāgā, Nīderlandē) bija serbu politiķis, Dienvidslāvijas un Serbijas prezidents.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Slobodans Miloševičs · Redzēt vairāk »
Slovāki
Slovāki ir viena no Eiropas nācijām, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Slovāki · Redzēt vairāk »
Slovēņi
Slovēņi ir dienvidslāvu tauta, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Slovēņi · Redzēt vairāk »
Slovēnija
Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Slovēnija · Redzēt vairāk »
Turki
Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Turki · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Ungāri · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Vācija · Redzēt vairāk »
Vojvodina
Vojvodinas vēsturiskās daļas - Bačka (Tisas rietumu krastā), Banata (austrumu krastā) un Sirmija (Donavas dienvidu krastā)Vojvodinas karogs Vojvodina (rusīnu: Войводина) vai arī Vojevodina ir autonoma teritorija Serbijā.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Vojvodina · Redzēt vairāk »
Ziemeļmaķedonija
Ziemeļmaķedonijas Republika, arī Ziemeļu Maķedonija, ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā.
Jaunums!!: Dienvidslāvija un Ziemeļmaķedonija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dienvidslāvijas Federatīvā republika, Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaliste, Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste, Serbu, horvātu un slovēņu karaliste.
