Ātrāk nekā pārlūku!
53 attiecības: Ala, Albīnisms, Aste, Augļi, Austrālija, Austrālijas aborigēni, Austrumāzija, Avots (izdevniecība), Āzija, Baltā krāsa, Bifeļi, Centimetrs, Cilvēks, Dezoksiribonukleīnskābe, Diena, Dienvidaustrumāzija, Dzīvnieki, Eiropietis, Gads, Galvaskauss, Indijas vilks, Jūlijs, Kilograms, Koijots, Kontinents, Kukaiņi, Maijs, Mājlops, Mātīte, Mēnesis, Mežs, Melnā krāsa, Pelēkais vilks, Peles, Plēsēji, Posumi, Rīsi, Sarkanais suns, Sidneja, Smadzenes, Suņi, Suņu dzimta, Sulavesi, Suns, Taizeme, Tēviņš, Trusis, Vombats, Ziema, Zobi, ..., Zoss, 1699. gads, 17. gadsimts. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Dingo un Ala · Redzēt vairāk »
Albīnisms
Albīns zēns Albīnisms (— ‘balts’) ir ģenētisks defekts — slimība, ar kuru cilvēki vai dzīvnieki jau piedzimst.
Jaunums!!: Dingo un Albīnisms · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Dingo un Aste · Redzēt vairāk »
Augļi
Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.
Jaunums!!: Dingo un Augļi · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Dingo un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austrālijas aborigēni
Džeimsa Kuka ierašanās. Austrālijas pamatiedzīvotāji jeb aborigēni ir Austrālijas senākie iedzīvotāji, kas mūsdienās veido apmēram 2,5% no valsts iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Dingo un Austrālijas aborigēni · Redzēt vairāk »
Austrumāzija
Austrumāzija puslodes kartē Austrumāzija ir pasaules reģions, kurš atrodas Āzijas austrumu daļā.
Jaunums!!: Dingo un Austrumāzija · Redzēt vairāk »
Avots (izdevniecība)
"Izdevniecība Avots" ir grāmatu izdevniecība Latvijā.
Jaunums!!: Dingo un Avots (izdevniecība) · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Dingo un Āzija · Redzēt vairāk »
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Jaunums!!: Dingo un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »
Bifeļi
Bifeļi, bifeļu ģints (Bubalus) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršu apakšdzimtai (Bovinae).
Jaunums!!: Dingo un Bifeļi · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Dingo un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Dingo un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Dingo un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Dingo un Diena · Redzēt vairāk »
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Jaunums!!: Dingo un Dienvidaustrumāzija · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Dingo un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Eiropietis
Eiropietis var būt.
Jaunums!!: Dingo un Eiropietis · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Dingo un Gads · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Dingo un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Indijas vilks
Indijas vilks jeb Irānas vilks (Canis pallipes) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Dingo un Indijas vilks · Redzēt vairāk »
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Jaunums!!: Dingo un Jūlijs · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Dingo un Kilograms · Redzēt vairāk »
Koijots
Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Dingo un Koijots · Redzēt vairāk »
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Jaunums!!: Dingo un Kontinents · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Dingo un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Maijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Dingo un Maijs · Redzēt vairāk »
Mājlops
Aitas un govs Dienvidāfrikā. Mājlops ir zīdītāju klases lauksaimniecības mājdzīvnieks, kurš tiek turēts, lai cilvēks iegūtu barību, pienu, ādas un/vai vilnu.
Jaunums!!: Dingo un Mājlops · Redzēt vairāk »
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Jaunums!!: Dingo un Mātīte · Redzēt vairāk »
Mēnesis
Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).
Jaunums!!: Dingo un Mēnesis · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Dingo un Mežs · Redzēt vairāk »
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Jaunums!!: Dingo un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Dingo un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »
Peles
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).
Jaunums!!: Dingo un Peles · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Dingo un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Posumi
Posumi, posumu apakškārta (Phalangeriformes) ir viena no trim somaiņu diprotodontu kārtas (Diprotodontia) apakškārtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un tiek iedalītas 2 virsdzimtās.
Jaunums!!: Dingo un Posumi · Redzēt vairāk »
Rīsi
Rīsi (Oryza) ir graudzāļu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Dingo un Rīsi · Redzēt vairāk »
Sarkanais suns
Sarkanais suns (Cuon alpinus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Dingo un Sarkanais suns · Redzēt vairāk »
Sidneja
Sidneja (angļu: Sydney) ir lielākā Austrālijas pilsēta, Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs.
Jaunums!!: Dingo un Sidneja · Redzēt vairāk »
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Jaunums!!: Dingo un Smadzenes · Redzēt vairāk »
Suņi
Suņu ģints (Canis) pieder pie suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem.
Jaunums!!: Dingo un Suņi · Redzēt vairāk »
Suņu dzimta
Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.
Jaunums!!: Dingo un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »
Sulavesi
Sulavesi, agrāk Celebesa (Celebes), ir sala Indonēzijā, vienpadsmitā lielākā sala pasaulē.
Jaunums!!: Dingo un Sulavesi · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Dingo un Suns · Redzēt vairāk »
Taizeme
Taizemes Karaliste ir valsts Āzijas dienvidos.
Jaunums!!: Dingo un Taizeme · Redzēt vairāk »
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Jaunums!!: Dingo un Tēviņš · Redzēt vairāk »
Trusis
Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).
Jaunums!!: Dingo un Trusis · Redzēt vairāk »
Vombats
Parastais vombats, īsvilnas vombats jeb vienkārši vombats (Vombatus ursinus) ir vombatu dzimtas (Vombatidae) somainis, kas ir vienīgā suga īsvilnas vombatu ģintī jeb kaildeguna vombatu ģintī.
Jaunums!!: Dingo un Vombats · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Dingo un Ziema · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Dingo un Zobi · Redzēt vairāk »
Zoss
Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Dingo un Zoss · Redzēt vairāk »
1699. gads
1699.
Jaunums!!: Dingo un 1699. gads · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Dingo un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
