Ātrāk nekā pārlūku!
14 attiecības: Aisbergs, Austrālijas Antarktiskā Teritorija, Austrumantarktīda, Ērihs fon Drigalskis, Daglass Mosons, Deivisa jūra, Gaisa balons, Karalienes Mērijas krasts, Ledus, Mira (polārstacija), Padomju Savienība, Polārstacija, Seklis (Tumes pagasts), Vācija.
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Jaunums!!: Drigalska sala un Aisbergs · Redzēt vairāk »
Austrālijas Antarktiskā Teritorija
Nav apraksta.
Jaunums!!: Drigalska sala un Austrālijas Antarktiskā Teritorija · Redzēt vairāk »
Austrumantarktīda
Austrumantarktīda Austrumantarktīda ir lielākais no diviem galvenajiem Antarktīdas reģioniem.
Jaunums!!: Drigalska sala un Austrumantarktīda · Redzēt vairāk »
Ērihs fon Drigalskis
Ērihs Dagoberts fon Drigalskis (dzimis Kēnigsbergā, miris Minhenē) — vācu ģeogrāfs, ģeofiziķis un polārpētnieks.
Jaunums!!: Drigalska sala un Ērihs fon Drigalskis · Redzēt vairāk »
Daglass Mosons
Sers Daglass Mosons (dzimis Anglijā, miris Austrālijā) bija austrāliešu polārpētnieks un ģeologs.
Jaunums!!: Drigalska sala un Daglass Mosons · Redzēt vairāk »
Deivisa jūra
Deivisa jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Drigalska sala un Deivisa jūra · Redzēt vairāk »
Gaisa balons
Gaisa balons Gaisa balons ir par gaisu vieglāks lidaparāts (aerostats).
Jaunums!!: Drigalska sala un Gaisa balons · Redzēt vairāk »
Karalienes Mērijas krasts
Karalienes Mērijas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa gar Mosona un Deivisa jūras krastiem.
Jaunums!!: Drigalska sala un Karalienes Mērijas krasts · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Drigalska sala un Ledus · Redzēt vairāk »
Mira (polārstacija)
Mira bija īslaicīga PSRS polārstacija Drigalska salā 90 km uz ziemeļiem no Mirnijas.
Jaunums!!: Drigalska sala un Mira (polārstacija) · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Drigalska sala un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Jaunums!!: Drigalska sala un Polārstacija · Redzēt vairāk »
Seklis (Tumes pagasts)
Seklis (arī Sekļa ezers, Sekļu ezers, Sēklis, Sēkļa ezers) ir caurteces ezers Tukuma novada Tumes pagasta ziemeļos.
Jaunums!!: Drigalska sala un Seklis (Tumes pagasts) · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Drigalska sala un Vācija · Redzēt vairāk »
