Ātrāk nekā pārlūku!
54 attiecības: Aizvēsture, Akmens laikmets, Apvienotā Karaliste, Austrija, Šveice, Ķelti, Baltijas valstis, Barbari, Bavārija, Bronza, Bronzas laikmets, Centrāleiropa, Cietoksnis, Cirvis, Darbarīks, Duncis, Dzelzs, Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā, Eiropa, Etruski, Feniķija, Grieķija, Hallštate, Heti, Ierocis, Izglītība, Karaspēks, Krāsns, Kvalitāte, Latēnas kultūra, Lauksaimniecība, Māksla, Metalurģija, Nazis, Rūda, Reliģija, Romas impērija, Sakausējums, Sāls, Skandināvija, Skiti, Stāmerienas sagša, Sudrabs, Tehnika, Tehnoloģija, Temperatūra, Transports, Vara laikmets, Vācija, Vīne, ..., Vidējie Austrumi, Zelts, Zobens, Zviedrija. Izvērst indekss (4 vairāk) »
Aizvēsture
Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Aizvēsture · Redzēt vairāk »
Akmens laikmets
Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Akmens laikmets · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Austrija · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Šveice · Redzēt vairāk »
Ķelti
Mēna (''Mannin''), Skotija (''Alba'') un Velsa (''Cymru''). Ķelti bija indoeiropiešu cilšu grupa, kas runāja ķeltu valodās (tās piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes) un apdzīvoja plašu reģionu no Eiropas rietumu piekrastes un Britānijas salām gar visu grieķu un romiešu zemju (antīkās civilizācijas) ziemeļu robežu.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Ķelti · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Barbari
Ģermāņu karotāji" Filipa Klūvera ''Germania Antiqua (1616. gads). Barbari (no (bárbaros), daudzsk. bárbaroi) ir apzīmējums Antīkajā Grieķijā, kas tika attiecināts uz cilvēkiem, kas slikti runāja grieķiski.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Barbari · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Bavārija · Redzēt vairāk »
Bronza
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Bronza · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Centrāleiropa
archive-url.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »
Cietoksnis
Nauplijā Pilsētcietoksnis Dubrovnika Cietoksnis ir ar dažādiem nocietinājumiem aprīkota pils.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Cietoksnis · Redzēt vairāk »
Cirvis
Cirvis Cirvis ir darbarīks, kuru izmanto galvenokārt koksnes apstrādei, bet ticis izmantots arī kā ierocis (āva) un ceremoniāls vai heraldisks simbols.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Cirvis · Redzēt vairāk »
Darbarīks
Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Darbarīks · Redzēt vairāk »
Duncis
Duncis Duncis ir aukstais ierocis ar īsu (līdz 40 cm) taisnu vai izliektu asmeni, kas uzasināts no abām pusēm.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Duncis · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā
Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā ir pētītas kopš 19.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Eiropa · Redzēt vairāk »
Etruski
Metropoles mākslas muzeja ekspozīcija. Etruski (arī Tusci) bija viena no daudzajām seno laiku tautām, kas apdzīvoja Itālijas rietumu piekrasti mūsdienu Toskānas reģionā starp Arno upi ziemeļos un Tibru dienvidos.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Etruski · Redzēt vairāk »
Feniķija
Tuvajos Austrumos (zaļā krāsā) Feniķija ir senas teritorijas nosaukums, kas kā šaura zemes strēle apmēram 8—25 km platumā stiepās gar Vidusjūras austrumu piekrasti.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Feniķija · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Grieķija · Redzēt vairāk »
Hallštate
Hallštate ir mazpilsēta Austrijas centrālajā daļā, Augšaustrijas federālajā zemē.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Hallštate · Redzēt vairāk »
Heti
Hetu valdnieka akmens cilnis (ap 1230. gadu p.m.ē.). Senās Ēģiptes teritorija attēlota zaļā krāsā. Heti bija indoeiropiešu valodā runājoša tauta, kas laika posmā no aptuveni 1700.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Heti · Redzēt vairāk »
Ierocis
Ierocis ir noteikts instruments, kas radīts, vai tiek izmantots, lai ievainotu, nogalinātu, vai padarīt rīkoties nespējīgu kādu cilvēku, vai citu dzīvu būtni.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Ierocis · Redzēt vairāk »
Izglītība
Izglītība ir zināšanu apgūšana vai šī procesa rezultāts.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Izglītība · Redzēt vairāk »
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Karaspēks · Redzēt vairāk »
Krāsns
Pompejos Krāsns ir ierīce, kuru kurinot, iegūst siltuma enerģiju.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Krāsns · Redzēt vairāk »
Kvalitāte
Kvalitāte (no qualis — 'kāds') jeb kādība ir produkta īpašību kopums, kas nosaka tā spēju apmierināt iepriekš noteiktas prasības.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Kvalitāte · Redzēt vairāk »
Latēnas kultūra
Hallštates un Latēnas kultūru izplatība Eiropā Latēnas kultūra ir dzelzs laikmeta arheoloģiskā kultūra Centrāleiropas dienvidos un Rietumeiropā.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Latēnas kultūra · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Māksla
Par mākslu tiek runāts saistībā ar dažādām cilvēka rīcības formām saistībā ar dažādu tādu materiālu un nemateriālu lietu radīšanu, kam piemīt kaut kāda vērtība attiecībā uz mentālajām spējām (psihi jeb prātu), maņām un emocijām.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Māksla · Redzēt vairāk »
Metalurģija
Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Metalurģija · Redzēt vairāk »
Nazis
Dažādi naži Nazis ir rokas griezējinstruments.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Nazis · Redzēt vairāk »
Rūda
Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Rūda · Redzēt vairāk »
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Reliģija · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Sakausējums · Redzēt vairāk »
Sāls
Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Sāls · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Skiti
Skitu karavīrs Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Skiti · Redzēt vairāk »
Stāmerienas sagša
Stāmerienas villaines fragments no grāmatas "Latviešu tautas tērpu vēsture" (1936). Stāmerienas sagša ir sevišķi krāšņa villaine, kas iegūta latgaļu apdzīvota novada senkapos.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Stāmerienas sagša · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Tehnika
Tehnika (— 'māksla, meistarība, māka') ir cilvēka darbības līdzekļu (rīku, ierīču, aparātu, mašīnu) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā (sabiedrības ražotājspēku sastāvdaļa) un neražojošajā sfērā (kultūras, sadzīves un citu vajadzību apmierināšanai).
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Tehnika · Redzēt vairāk »
Tehnoloģija
Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē. Ar tehnoloģiju plašā nozīmē saprot materiālas lietas — darbarīkus, mašīnas, iekārtas, aparātus, dažādas konstrukcijas —, kā arī to lietošanas iemaņas, paņēmienus un metodes sadzīves, saimniecisku, militāru vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Tehnoloģija · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Transports
Lielbritānijā. Transports ir transporta infrastruktūras, transporta līdzekļu, transporta vadības, ekspluatācijas un apkalpošanas sistēmas kopums, kura uzdevums ir cilvēku un kravu pārvietošana starp dažādām ģeogrāfiskām (teritoriālām) vietām.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Transports · Redzēt vairāk »
Vara laikmets
Vara laikmeta Ibērijas mūra pilsētas ''Los Millares'' rekonstrukcija Vara laikmets jeb eneolīts ir viens no aizvēstures laika periodiem, kurā darbarīki un ieroči galvenokārt tika darināti no vara.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Vara laikmets · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Vīne · Redzēt vairāk »
Vidējie Austrumi
Vidējo Austrumu reģions vācu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējo Austrumu reģions angļu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējie Austrumi ir vēsturisks apzīmējums Āzijas dienvidrietumu daļai.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Vidējie Austrumi · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Zelts · Redzēt vairāk »
Zobens
karogā Zobens ir tuvcīņas aukstais ierocis, kurš veidots no garenas metāla plāksnes ar asām malām un paredzēts ciršanai un parasti arī duršanai.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Zobens · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Dzelzs laikmets un Zviedrija · Redzēt vairāk »
