Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Ādažu novads, Daugava, Eiropa, Gauja, Heidelberga, Holande, Humānisms, Iļķene, Ingolštate, Jans Zamoiskis, Jirgens fon Fārensbahs, Johans Frīdrihs Hartknohs, Johans Rīvijs (skolotājs), Kalendāra nemieri Rīgā, Lielā ģilde (Rīga), Mazā ģilde (Rīga), Nikolajs Eke, Nikolajs Mollīns, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas Doma skola, Rīgas rāte, Reformācija, Rutku sala, Sigismunds III Vāsa, Tībingene, Valsts nodevība, Varšava, Vācbaltieši, Vidzeme, Viljandi.
Ādažu novads
Ādažu novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas 2021.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Ādažu novads · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Daugava · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Eiropa · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Gauja · Redzēt vairāk »
Heidelberga
Heidelberga ir pilsēta Vācijas Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Heidelberga · Redzēt vairāk »
Holande
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Holande · Redzēt vairāk »
Humānisms
Humānisms ir viena no ētikas kategorijām filozofijā.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Humānisms · Redzēt vairāk »
Iļķene
Iļķene ir ciems Ādažu novada Ādažu pagastā, izvietojies pagasta austrumdaļā, no novada un pagasta centra Ādažiem un no Rīgas.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Iļķene · Redzēt vairāk »
Ingolštate
Ingolštate ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bavārijā, Augšbavārijas administratīvajā reģionā.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Ingolštate · Redzēt vairāk »
Jans Zamoiskis
Jans Zamoiskis Polijas-Lietuvas kopvalsts kanclera tērpā ar lielhetmaņa zizli rokā Jans Zamoiskis kā karaļa Stefana Batorija kanclers sarkanā tērpā 1582. gada sarunās pēc uzvarētā Livonijas kara (Jans Matejko, 1872) Jans Zamoiskis jeb Jans Zamojskis (1542—1605) bija ietekmīgs 16. gadsimta Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs, diplomāts un rakstnieks.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Jans Zamoiskis · Redzēt vairāk »
Jirgens fon Fārensbahs
Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs Hartknohs
Johans Frīdrihs Hartknohs (dzimis Goldapā, miris Rīgā) bija vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Johans Frīdrihs Hartknohs · Redzēt vairāk »
Johans Rīvijs (skolotājs)
Johans Frīdrihs Rīvijs (latīņu: Johannes Rivius, 1528-1596) bija skolotājs, Rīgas Domskolas rektors (1589) un inspektors (1594).
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Johans Rīvijs (skolotājs) · Redzēt vairāk »
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »
Lielā ģilde (Rīga)
Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Lielā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Nikolajs Eke
Nikolajs Eke, arī Niklāvs Eks (1541—1623) bija Rīgas rātskungs, birģermeistars un burggrāfs.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Nikolajs Eke · Redzēt vairāk »
Nikolajs Mollīns
Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Reformācija · Redzēt vairāk »
Rutku sala
Rutku sala, arī Iļķēnsala, ir bijusī sala Daugavā.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Rutku sala · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Tībingene
Tībingene ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Tībingene · Redzēt vairāk »
Valsts nodevība
Amerikas pilsoņu kara karikatūra ''Nodevēja liktenis'' Valsts nodevība ir noziegums, ko izdarījis pilsonis, apzināti vēršoties pret savas valsts suverenitāti.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Valsts nodevība · Redzēt vairāk »
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Varšava · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Dāvids Hilhens un Viljandi · Redzēt vairāk »
