Ebreju vēsture Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Ebreju vēsture Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Ebreju vēsture Latvijā vs. Kurzemes un Zemgales hercogiste

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16. Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Aizpute

Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.

Aizpute un Ebreju vēsture Latvijā · Aizpute un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Apgaismības laikmets

Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.

Apgaismības laikmets un Ebreju vēsture Latvijā · Apgaismības laikmets un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Dālderis un Ebreju vēsture Latvijā · Dālderis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Dānija un Ebreju vēsture Latvijā · Dānija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).

Ebreju vēsture Latvijā un Ernsts Johans Bīrons · Ernsts Johans Bīrons un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Ferdinands Ketlers

Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.

Ebreju vēsture Latvijā un Ferdinands Ketlers · Ferdinands Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.

Ebreju vēsture Latvijā un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Ebreju vēsture Latvijā un Jēkabs Ketlers · Jēkabs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Ebreju vēsture Latvijā un Jelgava · Jelgava un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Ebreju vēsture Latvijā un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Ebreju vēsture Latvijā un Jelgavas pils · Jelgavas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Ebreju vēsture Latvijā un Katrīna II Lielā · Katrīna II Lielā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Ebreju vēsture Latvijā un Krievijas cariste · Krievijas cariste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Ebreju vēsture Latvijā un Krievijas Impērija · Krievijas Impērija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Ebreju vēsture Latvijā un Kurzemes guberņa · Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Ebreju vēsture Latvijā un Kurzemes landtāgs · Kurzemes landtāgs un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Ebreju vēsture Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Ebreju vēsture Latvijā un Lielais Ziemeļu karš · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Ebreju vēsture Latvijā un Liepāja · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Liepāja · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Ebreju vēsture Latvijā un Livonija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Ebreju vēsture Latvijā un Livonijas karš · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Ebreju vēsture Latvijā un Livonijas Konfederācija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Ebreju vēsture Latvijā un Magnuss (Livonijas karalis) · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Ebreju vēsture Latvijā un Osmaņu impērija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Ebreju vēsture Latvijā un Otrais Ziemeļu karš · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Ebreju vēsture Latvijā un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Ebreju vēsture Latvijā un Pēteris Bīrons · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Ebreju vēsture Latvijā un Pēteris I · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Ebreju vēsture Latvijā un Piltenes apgabals · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Ebreju vēsture Latvijā un Pirmais pasaules karš · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Ebreju vēsture Latvijā un Polijas—Lietuvas ūnija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Ebreju vēsture Latvijā un Prūsijas hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Rundāles pils

Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.

Ebreju vēsture Latvijā un Rundāles pils · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rundāles pils · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Ebreju vēsture Latvijā un Sibīrija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Ebreju vēsture Latvijā un Sigismunds II Augusts · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Ebreju vēsture Latvijā un Stefans Batorijs · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Ebreju vēsture Latvijā un Vācijas Impērija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Ebreju vēsture Latvijā un Viļņa · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņa · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Ebreju vēsture Latvijā un Viļņas ūnija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Ebreju vēsture Latvijā un Zviedru Vidzeme · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »