24 attiecības: Aktinīdi, Alberts Einšteins, Atomskaitlis, Bēta sabrukšana, Blīvums, Elektronu konfigurācija, Fermijs, Izotops, Klusais okeāns, Kodolreaktors, Koraļļi, Kušanas temperatūra, Losalamosas Nacionālā laboratorija, Masas skaitlis, Neitrons, Oksīdi, Oksidēšanas pakāpe, Paskāls, Pussabrukšanas periods, Radioaktivitāte, Sārmu metāli, Skābes, Tilpuma elastības modulis, Urāns (elements).
Aktinīdi
Aktinīdi jeb aktinoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 90 līdz 103 (no torija līdz lourensijam).
Jaunums!!: Einšteinijs un Aktinīdi · Redzēt vairāk »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Einšteinijs un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Einšteinijs un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Bēta sabrukšana
Bēta sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izsviesta bēta daļiņa — elektrons vai pozitrons.
Jaunums!!: Einšteinijs un Bēta sabrukšana · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Einšteinijs un Blīvums · Redzēt vairāk »
Elektronu konfigurācija
Elektronu konfigurācija atomfizikā un kvantu ķīmijā ir elektronu stāvokļa aizpildījums daudzelektronu atoma elektronu apvalkā.
Jaunums!!: Einšteinijs un Elektronu konfigurācija · Redzēt vairāk »
Fermijs
Fermijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Fm un atomskaitli 100.
Jaunums!!: Einšteinijs un Fermijs · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Einšteinijs un Izotops · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Einšteinijs un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Kodolreaktors
neitronu heterogēnā kodolreaktora shematisks attēls1 — vadības stienis; 2 — bioloģiskā aizsardzība; 3 — siltumaizsardzība; 4 — neitronu palēninātājs; 5 — kodoldegviela; 6 — siltumnesējs. Kodolreaktors jeb atomreaktors ir iekārta, kurā norisinās vadāma kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
Jaunums!!: Einšteinijs un Kodolreaktors · Redzēt vairāk »
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Jaunums!!: Einšteinijs un Koraļļi · Redzēt vairāk »
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Jaunums!!: Einšteinijs un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Losalamosas Nacionālā laboratorija
Losalamosas Nacionālā laboratorija (LANL,, LANL, agrāk zona Y, LASL) ir viena no sešpadsmit ASV Enerģētikas departamenta nacionālajām laboratorijām.
Jaunums!!: Einšteinijs un Losalamosas Nacionālā laboratorija · Redzēt vairāk »
Masas skaitlis
Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.
Jaunums!!: Einšteinijs un Masas skaitlis · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Einšteinijs un Neitrons · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Einšteinijs un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Jaunums!!: Einšteinijs un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Einšteinijs un Paskāls · Redzēt vairāk »
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Jaunums!!: Einšteinijs un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Einšteinijs un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Sārmu metāli
Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Einšteinijs un Sārmu metāli · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Einšteinijs un Skābes · Redzēt vairāk »
Tilpuma elastības modulis
Tilpuma elastības modulis K ir rādītājs, kurš raksturo ķermeņa (vielas) spēju pretoties vispusīgai spiedei (tilpuma deformācija).
Jaunums!!: Einšteinijs un Tilpuma elastības modulis · Redzēt vairāk »
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Jaunums!!: Einšteinijs un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »