19 attiecības: Andrejs Ašarins, Ķelne, Ādolfs Andersens, Berlīne, Brandenburga, Dzeja, Frīzaka, Grieķu valoda, Johanness Cukertorts, Latīņu valoda, Leipciga, Nirnberga, Notingema, Parīze, Pasaules čempioni šahā, Prūsija, Vācija, Vīsbādene, Vilhelms Steinics.
Andrejs Ašarins
Andrejs Ašarins (dzimis Pērnavā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu/krievu pedagogs, literāts, tulkotājs un šahists.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Andrejs Ašarins · Redzēt vairāk »
Ķelne
Ķelne ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Ķelne · Redzēt vairāk »
Ādolfs Andersens
Karls Ernsts Ādolfs Andersens (dzimis Breslavā, miris turpat) bija vācu šahists, 19. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados bija viens no spēcīgākajiem pasaules šahistiem, uzskatīts par neoficiālo pasaules čempionu.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Ādolfs Andersens · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Berlīne · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Dzeja
Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Dzeja · Redzēt vairāk »
Frīzaka
Frīzaka ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Hāfellandes apriņķī, uz rietumiem no Berlīnes.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Frīzaka · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Johanness Cukertorts
Johanness Hermanis Cukertorts (Ļubļina —, Londona) bija ebreju tautības Vācijas un Lielbritānijas šahists, kas 1886.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Johanness Cukertorts · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Emīls Šallops un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Leipciga · Redzēt vairāk »
Nirnberga
Nirnberga ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Nirnberga · Redzēt vairāk »
Notingema
Notingema (izrunā) ir pilsēta Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Notingema · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Parīze · Redzēt vairāk »
Pasaules čempioni šahā
Pasaules čempioni šahā – labākā Pasaules šahista nosaukuma izcīņas uzvarētāji.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Pasaules čempioni šahā · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Prūsija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīsbādene
Vīsbādene ir pilsēta Reinas upes labajā krastā Vācijā.
Jaunums!!: Emīls Šallops un Vīsbādene · Redzēt vairāk »
Vilhelms Steinics
Vilhelms Steinics (dzimis Prāgā, miris Ņujorkā) bija Austroungārijas / ASV šahists, pirmais oficiālais pasaules čempions šahā (1886 - 1894).
Jaunums!!: Emīls Šallops un Vilhelms Steinics · Redzēt vairāk »