Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Filozofija un Humanitārās zinātnes

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Filozofija un Humanitārās zinātnes

Filozofija vs. Humanitārās zinātnes

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem. Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.

Līdzības starp Filozofija un Humanitārās zinātnes

Filozofija un Humanitārās zinātnes ir 18 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Astronomija, Dabaszinātnes, Epistemoloģija, Estētika, Fizika, Imanuels Kants, Konfūcijs, Kristietība, Laodzi, Loģika, Mūzika, Metafizika, Politika, Psiholoģija, Retorika, Sabiedrība, Senā Grieķija, Senā Roma.

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Astronomija un Filozofija · Astronomija un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »

Dabaszinātnes

Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādītas piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.

Dabaszinātnes un Filozofija · Dabaszinātnes un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »

Epistemoloģija

''Episteme'' — statuja Efesas bibliotēkā Epistemoloģija (epistḗmē — ‘zinātne’, ‘zināšanas’,, lógos — ‘prāts’), arī zināšanu teorija, izziņas teorija vai gnozeoloģija (gnósis — ‘atziņa’, ‘izzināšana’), ir mācība par zināšanām un izziņu, tā arī ir filozofijas nozare, kas pēta patiesības priekšnosacījumus.

Epistemoloģija un Filozofija · Epistemoloģija un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »

Estētika

Dāvids (Mikelandželo) Estētika (no (aisthētikos) — '(sa)jūtošs') ir filozofijas nozare, kurā aplūko jautājumus par skaistumu, mākslu un daiļradi.

Estētika un Filozofija · Estētika un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Filozofija un Fizika · Fizika un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »

Imanuels Kants

Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.

Filozofija un Imanuels Kants · Humanitārās zinātnes un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »

Konfūcijs

Konfūcijs jeb Kundzi (— "Viedais kungs"; dzimis 551. gadā p.m.ē., miris 479. gadā p.m.ē.) bija ievērojams Pavasara un Rudens perioda domātājs, filozofs un skolotājs Ķīnā, Džou dinastijas valdīšanas laikā.

Filozofija un Konfūcijs · Humanitārās zinātnes un Konfūcijs · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Filozofija un Kristietība · Humanitārās zinātnes un Kristietība · Redzēt vairāk »

Laodzi

Laodzi bija Senās Ķīnas viedais, "Daodedzjin" autors.

Filozofija un Laodzi · Humanitārās zinātnes un Laodzi · Redzēt vairāk »

Loģika

Loģiska izteiksme, kas uzrakstīta, izmantojot loģiskos simbolus Loģika (logiké — ‘pareizi domāt’) ir zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodem un to savstarpējām likumsakarībām.

Filozofija un Loģika · Humanitārās zinātnes un Loģika · Redzēt vairāk »

Mūzika

La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.

Filozofija un Mūzika · Humanitārās zinātnes un Mūzika · Redzēt vairāk »

Metafizika

Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.

Filozofija un Metafizika · Humanitārās zinātnes un Metafizika · Redzēt vairāk »

Politika

vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.

Filozofija un Politika · Humanitārās zinātnes un Politika · Redzēt vairāk »

Psiholoģija

Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.

Filozofija un Psiholoģija · Humanitārās zinātnes un Psiholoģija · Redzēt vairāk »

Retorika

Glezna, kurā attēlots, kā Dēmostens trenējās runāt pie bangojošas jūras Retorika (rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.

Filozofija un Retorika · Humanitārās zinātnes un Retorika · Redzēt vairāk »

Sabiedrība

ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).

Filozofija un Sabiedrība · Humanitārās zinātnes un Sabiedrība · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Filozofija un Senā Grieķija · Humanitārās zinātnes un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Filozofija un Senā Roma · Humanitārās zinātnes un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Filozofija un Humanitārās zinātnes

Filozofija ir 47 attiecības, bet Humanitārās zinātnes ir 123. Tā kā viņi ir kopīgs 18, Jaccard indekss ir 10.59% = 18 / (47 + 123).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Filozofija un Humanitārās zinātnes. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »