Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Folksšturms

Indekss Folksšturms

granātmetēju ("tanku dūri"). 1945. gada februāris/marts. Folksšturms bija militarizētas vāciešu vienības, kuras Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos (1944. gada oktobris — 1945. gada aprīlis) Trešais reihs saformēja no iepriekš nemobilizētiem vīriešiem vecumā no 16 līdz 60 gadiem.

29 attiecības: Austrumprūsija, Ādolfs Hitlers, Bataljons, Berlīne, Gauleiters, Gdaņska, Heincs Guderians, Invaliditāte, Jozefs Gebelss, Kājnieki, Leipcigas kauja, Martins Bormanis, Milicija, Mobilizācija, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, Napoleona kari, Odera, Otrais pasaules karš, Partizānu karš, Pomerānija, Poznaņa, Prūsija, Propaganda, Rokas granāta, Rota (armija), Trešais reihs, Vads (armija), Vērmahts, Vroclava.

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Folksšturms un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.

Jaunums!!: Folksšturms un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »

Bataljons

NATO standarta simbols bataljona attēlošanai Bataljons (no bataille — 'cīņa, kauja') ir militāra apakšvienība, kurā ir apmēram 500 līdz 1500 karavīru.

Jaunums!!: Folksšturms un Bataljons · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Folksšturms un Berlīne · Redzēt vairāk »

Gauleiters

Austrumprūsijas gauleiters no 1928. līdz 1945. gadam) Gauleiters (no) bija augsta ranga Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas amats, reģionālās organizācijas vadītājs.

Jaunums!!: Folksšturms un Gauleiters · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Folksšturms un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Heincs Guderians

Heincs Vilhelms Guderians (dzimis, miris), dēvēts arī par "Ašo Heincu" (Schneller Heinz), bija Vācijas Impērijas, reihsvēra, Vērmahta virsnieks, ģenerālpulkvedis, stratēģis, kara teorētiķis, viens no motorizēto armijas vienību kaujas taktikas izveidotājiem.

Jaunums!!: Folksšturms un Heincs Guderians · Redzēt vairāk »

Invaliditāte

Invaliditātes simboli Invaliditāte (no — 'nespējīgs, vājš') ir ilgstošs vai nepārejošs funkcionēšanas ierobežojums, ko izraisījusi slimība, trauma vai iedzimts defekts un kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.

Jaunums!!: Folksšturms un Invaliditāte · Redzēt vairāk »

Jozefs Gebelss

Pauls Jozefs Gebelss (dzimis, miris) bija vācu politiķis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Folksšturms un Jozefs Gebelss · Redzēt vairāk »

Kājnieki

Pirmajā pasaules karā Kājnieki militārajā jomā ir karaspēka veids, kas kaujas darbību veic, karavīriem pārvietojoties ar kājām.

Jaunums!!: Folksšturms un Kājnieki · Redzēt vairāk »

Leipcigas kauja

Leipcigas kauja, arī Tautu kauja, bija nozīmīga kauja pret Napoleona Bonaparta spēkiem, kas norisinājās no līdz.

Jaunums!!: Folksšturms un Leipcigas kauja · Redzēt vairāk »

Martins Bormanis

Martins Ludvigs Bormanis (dzimis Vēgelēbenē (Wegeleben), mūsdienās Saksijā-Anhaltē, miris, visticamāk, Berlīnē) bija NSDAP partijas kancelejas (Parteikanzlei) vadītājs un Hitlera privātsekretārs.

Jaunums!!: Folksšturms un Martins Bormanis · Redzēt vairāk »

Milicija

Folksšturms maršā, 1944. gada novembris Milicija (— 'karadienests') parasti ir armija, zemessardze vai kāda cita militāra organizācija, kurā ir neprofesionāli un/vai nepilna laika karavīri, valsts pilsoņi vai valsts iedzīvotāji, kas vajadzības gadījumā var pildīt militāro dienestu, pretstatā profesionāliem spēkiem, kas sastāv no pastāvīga, pilna laika militārpersonām.

Jaunums!!: Folksšturms un Milicija · Redzēt vairāk »

Mobilizācija

Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.

Jaunums!!: Folksšturms un Mobilizācija · Redzēt vairāk »

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.

Jaunums!!: Folksšturms un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »

Napoleona kari

Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.

Jaunums!!: Folksšturms un Napoleona kari · Redzēt vairāk »

Odera

Odera, Odra (poļu un čehu — Odra, vācu — Oder) ir upe Eiropā, Polijas otrā lielākā upe.

Jaunums!!: Folksšturms un Odera · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Folksšturms un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Partizānu karš

Baltijas valstīm — līdz pat 1956. gadam Partizānu karš ir neregulāra rakstura karš, kurā piedalās mazas, organizētas un bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas cīņā pret okupācijas armiju vai pastāvošo valdību.

Jaunums!!: Folksšturms un Partizānu karš · Redzēt vairāk »

Pomerānija

Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.

Jaunums!!: Folksšturms un Pomerānija · Redzēt vairāk »

Poznaņa

Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.

Jaunums!!: Folksšturms un Poznaņa · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Folksšturms un Prūsija · Redzēt vairāk »

Propaganda

Baltijas valstu okupācijai veltīts padomju propagandas plakāts Propaganda (no  — 'izplatīt') ir patiesas vai maldīgas informācijas izplatīšana lielam cilvēku skaitam vēlamā efekta panākšanai.

Jaunums!!: Folksšturms un Propaganda · Redzēt vairāk »

Rokas granāta

Amerikāņu rokas granāta M67 Rokas granāta (— ‘graudains’) ir ar roku metama eksplozīva, ķīmiska vai gāzes bumba.

Jaunums!!: Folksšturms un Rokas granāta · Redzēt vairāk »

Rota (armija)

NATO standarta simbols draudzīgas rotas attēlošanai Rota (no  — 'pūlis, rota') ir militāra apakšvienība, kurā ietilpst vairāki vadi (vidēji pasaules armijās 3—6).

Jaunums!!: Folksšturms un Rota (armija) · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Folksšturms un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Vads (armija)

karavīri) Vads ir taktiska bruņoto spēku apakšvienība, kurā parasti ir apmēram no trīsdesmit līdz piecdesmit karavīru.

Jaunums!!: Folksšturms un Vads (armija) · Redzēt vairāk »

Vērmahts

Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.

Jaunums!!: Folksšturms un Vērmahts · Redzēt vairāk »

Vroclava

Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.

Jaunums!!: Folksšturms un Vroclava · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Folkšturms, Volkssturm.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »