Ātrāk nekā pārlūku!
58 attiecības: Aizputes apriņķis, Aleksandrs Puškins, Andrejs Pumpurs, Andrejs Spāģis, Ansis Lerhis-Puškaitis, Atis Kronvalds, Auseklis (dzejnieks), Balāde, Baltijas Vēstnesis, Dainas, Daugavas zvejnieku dziesma, Dzeja, Epigramma, Etnogrāfija, Fabula, Folklora, Folkloristika, Frīdrihs Šillers, Garlībs Merķelis, Heinrihs Heine, Horki, Igauņi, Indriķis Laube, Ivans Krilovs, Jaunlatvieši, Jānis Sproģis (arhivārs), Johans Volfgangs fon Gēte, Krīvs, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Krievu valoda, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Lielie kapi, Liroepika, Maskava, Maskavas Valsts universitāte, Medicīna, Mihails Lomonosovs, Nikolajs Ņekrasovs, Nikolajs Gogolis, Nikons (patriarhs), Pareizticība, Poēma, Proza, Rīga, Rīgas Latviešu biedrība, Rjazaņa, Sanktpēterburga, ..., Sergejs Aksakovs, Sonets, Stāsts, Tērbatas mācību apgabals, Valodniecība, Vācbaltieši, Vācija, Vācu valoda. Izvērst indekss (8 vairāk) »
Aizputes apriņķis
Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Aizputes apriņķis · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Puškins
Aleksandrs Puškins ( —) bija krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis, krievu literārās valodas reformators, vēsturiski kritisku sacerējumu autors.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Aleksandrs Puškins · Redzēt vairāk »
Andrejs Pumpurs
Andrejs Pumpurs (dzimis, miris) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888).
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Andrejs Pumpurs · Redzēt vairāk »
Andrejs Spāģis
Andrejs Spāģis (vecajā rakstībā: A.Spāg, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Andrejs Spāģis · Redzēt vairāk »
Ansis Lerhis-Puškaitis
A. Lerhis-Puškaitis un Džūkstes Lancenieku skolas skolotāji un audzēkņi. Ansis Lerhis-Puškaitis, īstajā vārdā Anss Lerhis (dzimis Talsu muižā, miris Džūkstē), bija latviešu rakstnieks, folklorists, pētnieks, sabiedriskais darbinieks, skolotājs.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Ansis Lerhis-Puškaitis · Redzēt vairāk »
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »
Auseklis (dzejnieks)
Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen; dzimis, miris), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Auseklis (dzejnieks) · Redzēt vairāk »
Balāde
Balāde ir liroepikas žanrs, sižetisks dzejas darbs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Balāde · Redzēt vairāk »
Baltijas Vēstnesis
Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Baltijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Dainas · Redzēt vairāk »
Daugavas zvejnieku dziesma
Ādama Ores "Daugaviņa, māmuliņa. Dziesmas un šlaģeri" vāks (1923). Daugavas zvejnieku dziesma ir latviešu kora dziesma ar Friča Brīvzemnieka vārdiem, kuras Baumaņu Kārļa versija pirmo reizi atskaņota 1873.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Daugavas zvejnieku dziesma · Redzēt vairāk »
Dzeja
Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Dzeja · Redzēt vairāk »
Epigramma
Epigramma ir īss satīrisks dzejolis.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Epigramma · Redzēt vairāk »
Etnogrāfija
Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (etnoģenēzi), izvietojumu (etnoģeogrāfiju), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Etnogrāfija · Redzēt vairāk »
Fabula
Fabulists Ēzops Fabula ( — ‘vēstījums’, ‘stāsts’) ir sižeta atklāšanas līdzeklis, kas palīdz noskaidrot notikumu secību un saprast mērķus, kādi bijuši rakstniekam un ir neaizvietojams prozas literatūras paņēmiens.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Fabula · Redzēt vairāk »
Folklora
Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Folklora · Redzēt vairāk »
Folkloristika
Folkloristika ir zinātne par folkloru.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Folkloristika · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Šillers
Johans Kristofs Frīdrihs fon Šillers (Johann Christoph Friedrich von Schiller, dzimis Marbahā pie Nekaras, miris Veimārā) bija vācu dzejnieks, dramaturgs, filozofs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Frīdrihs Šillers · Redzēt vairāk »
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »
Heinrihs Heine
Kristians Johans Heinrihs Heine (dzimis, miris) bija žurnālists un viens no nozīmīgākajiem vācu 19.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Heinrihs Heine · Redzēt vairāk »
Horki
Horki jeb Gorki ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala ziemeļaustrumos, Horku rajona centrs pie Proņas upes.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Horki · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Igauņi · Redzēt vairāk »
Indriķis Laube
Indriķis Laube (dzimis 1841. gada maijā Durbē, miris Rīgā), arī Heinrihs Laube, Laubes Indriķis, bija vācbaltiešu rakstnieks, literatūrkritiķis, žurnālists, tulkotājs.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Indriķis Laube · Redzēt vairāk »
Ivans Krilovs
Ivans Krilovs (dzimis, miris) bija krievu ierēdnis, bibliotekārs un rakstnieks, izcilākais fabulists krievu literatūrā.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Ivans Krilovs · Redzēt vairāk »
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »
Jānis Sproģis (arhivārs)
Jānis (Ivans) Sproģis (dzimis, miris) bija Aizkraukles novadā dzimis latviešu izcelsmes Krievijas vēsturnieks, arheogrāfs, etnogrāfs un bibliogrāfs.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Jānis Sproģis (arhivārs) · Redzēt vairāk »
Johans Volfgangs fon Gēte
Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »
Krīvs
Krīvs (prūšu: krive) bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus, bedības un citus godus.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Krīvs · Redzēt vairāk »
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Latvija · Redzēt vairāk »
Lielie kapi
Lielo kapu karte Centrālā Lielo kapu aleja Reinholdu ģimenes kapliča Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča. Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Lielie kapi · Redzēt vairāk »
Liroepika
Liroepika ir daiļliteratūras veids, dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienojas epikas jeb prozas un lirikas jeb dzejas, un dažreiz arī dramaturģijas, iezīmes: tā rakstīta saistītā valodā un ir vēstījoša, sižetiska.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Liroepika · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Maskava · Redzēt vairāk »
Maskavas Valsts universitāte
M.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Maskavas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Medicīna · Redzēt vairāk »
Mihails Lomonosovs
Mihails (Mihailo) Lomonosovs (dzimis, miris) bija krievu enciklopēdists, dzejnieks un vēsturnieks.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Mihails Lomonosovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Ņekrasovs
Nikolajs Ņekrasovs (dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis krievu dzejnieks, rakstnieks, kritiķis un publicists.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Nikolajs Ņekrasovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Gogolis
Nikolajs Gogolis (dzimis, miris) jeb Mikola Hohoļs bija ukraiņu tautības Krievijas Impērijas rakstnieks.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Nikolajs Gogolis · Redzēt vairāk »
Nikons (patriarhs)
Nikons (senkrievu: Нїконъ), dzimis Ņikita Miņins (Никита Минин; 1605—1681) bija septītais Krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas un visas Krievijas patriarhs, oficiāli amatā no 1652.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Nikons (patriarhs) · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Poēma
Poēma ir liroepikas sacerējums, kas no liriska dzejoļa atšķiras ar lielāku apjomu, tam nereti ir sižeta iezīmes.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Poēma · Redzēt vairāk »
Proza
Proza (— ‘tiešs’) jeb epika (— ‘vēstījošs’) ir daiļliteratūras veids, kas rakstīts nesaistītā valodā.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Proza · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Rjazaņa
Rjazaņa ir pilsēta Rjazaņas apgabalā Krievijā, Rjazaņas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Rjazaņa · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sergejs Aksakovs
Sergejs Timofejevičs Aksakovs (dzimis, miris) bija Krievijas rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis, nodarbojās arī ar tauriņu kolekcionēšanu.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Sergejs Aksakovs · Redzēt vairāk »
Sonets
Sonets ir viena no visplašāk lietotajām stingrās strofiskās dzejas formām.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Sonets · Redzēt vairāk »
Stāsts
Stāsts ir prozas darbs vai sacerējums, žanrisks apzīmējums visiem tiem literārajiem darbiem, kuros atainotā un tēlotā viena vai dažādu cilvēku rīcība ir neliels posms vairākos notikumos galvenā tēla darbībās, rīcībā un dzīvē.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Stāsts · Redzēt vairāk »
Tērbatas mācību apgabals
Tērbatas mācību apgabals (1803—1893), vēlāk Rīgas mācību apgabals (1893—1918) bija viens no Krievijas Impērijas, pēc 1917.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Tērbatas mācību apgabals · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Fricis Brīvzemnieks un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Brīvzemnieks, Fricis Treilands.
