Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Astronomisks objekts, Eiropa (pavadonis), Galileo Galilejs, Ganimēds (pavadonis), Heliocentrisms, Hercogs, Jo (pavadonis), Jupiters (planēta), Kallisto (pavadonis), Kozimo de' Mediči, Nikolajs Koperniks, Orbīta, Ptolemajs, Redzamais spožums, Saule, Simons Mariuss, Teleskops, Toskāna, Visums, Zeme, Zvaigzne, 1605. gads, 1609. gads, 1610. gads, 1614. gads.
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »
Ganimēds (pavadonis)
Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Heliocentrisms
17. gadsimta uzskats attēlots (''Andreas Cellarius'') Heliocentrisms (gr. helios — "saule") ir hipotēze, ka Saule ir Visuma centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Heliocentrisms · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Hercogs · Redzēt vairāk »
Jo (pavadonis)
Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kallisto (pavadonis)
Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kozimo de' Mediči
Kozimo di Džovanni de' Mediči (saukts arī par "Vecāko", pēc nāves — par "tēvijas tēvu" (latīņu pater patriae); dzimis, miris) bija itāliešu baņķieris un politiķis, pirmais no Mediči politiskās dinastijas, kas de facto valdīja Florencē itāļu renesanses periodā.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Kozimo de' Mediči · Redzēt vairāk »
Nikolajs Koperniks
Nikolajs Koperniks (arī Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk; dzimis, miris) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Nikolajs Koperniks · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Orbīta · Redzēt vairāk »
Ptolemajs
Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Ptolemajs · Redzēt vairāk »
Redzamais spožums
Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Saule · Redzēt vairāk »
Simons Mariuss
Simons Mariuss Simons Mariuss (dzimis 1573. gada 10. janvārī, Guncenhauzenā, Bavārijā, miris 1624. gada 26. decembrī, Ansbahā) bija vācu astronoms.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Simons Mariuss · Redzēt vairāk »
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Teleskops · Redzēt vairāk »
Toskāna
Toskāna ir reģions Itālijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Toskāna · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Visums · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Zeme · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
1605. gads
1605.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un 1605. gads · Redzēt vairāk »
1609. gads
1609.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un 1609. gads · Redzēt vairāk »
1610. gads
1610.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un 1610. gads · Redzēt vairāk »
1614. gads
1614.
Jaunums!!: Galileja pavadoņi un 1614. gads · Redzēt vairāk »
