Ātrāk nekā pārlūku!
76 attiecības: Arhibīskaps, Arhimēds, Aristokrātija, Aristotelis, Astronomija, Ateisms, Ģeocentrisms, Čehija, Bībele, Benediktiešu ordenis, Cietums, Dinamika (mehānika), Eiklīds, Eiropa, Evandželista Toričelli, Fizika, Florence, Francija, Gravitācija, Grāfs, Heliocentrisms, Hercogs, Inerce, Inkvizīcija, Itāļi, Itālija, Jānis Pāvils II, Jezuīti, Johanness Keplers, Jupiters (planēta), Kardināls, Kariete, Kinemātika, Klosteris, Komēta, Matemātika, Mēness, Medicīna, Mehānika, Nikolajs Koperniks, Observatorija, Paduja, Pāvils V, Piza, Pizas tornis, Profesors, Psalmi, Renesanse, Roma, Romas Katoļu baznīca, ..., Romas pāvests, Saule, Teleskops, Tiho Brahe, Toskāna, Universitāte, Urbāns VIII, Vīns, Vēstnieks, Venēcija, Venera (planēta), 1575. gads, 1581. gads, 1591. gads, 1594. gads, 1608. gads, 1610. gads, 1612. gads, 1615. gads, 1616. gads, 1632. gads, 1637. gads, 1641. gads, 1737. gads, 1992. gads, 22. jūnijs. Izvērst indekss (26 vairāk) »
Arhibīskaps
Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »
Arhimēds
Arhimēds (dzimis 287. gadā p.m.ē., miris 212. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu matemātiķis, fiziķis, inženieris, izgudrotājs un astronoms.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Arhimēds · Redzēt vairāk »
Aristokrātija
Aristokrātija ((aristokratia), no ἄριστος (aristos) — 'labākais'; κράτος (kratos) — 'vara') ir valsts pārvaldes forma, kur valsts vara koncentrējas šaura valsts iedzīvotāju loka — aristokrātu — rokās.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Aristokrātija · Redzēt vairāk »
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Astronomija · Redzēt vairāk »
Ateisms
Ateisms (— 'bez'; — 'dievs') ir uzskatu sistēma, kuras pārstāvji vai nu noliedz dievību esamību, vai arī nepiekrīt teismam.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Ateisms · Redzēt vairāk »
Ģeocentrisms
Ģeocentrisms — uzskats, ka Zeme ir Visuma centrs, bet visi debesu ķermeņi, ieskaitot planētas un zvaigznes, griežas ap Zemi.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Ģeocentrisms · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Čehija · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Bībele · Redzēt vairāk »
Benediktiešu ordenis
Montekasīno abatija mūsdienās Svētā Benedikta ordenis (saīsinājums: OSB) ir senākais katoļu mūku ordenis, dibināts 6.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Benediktiešu ordenis · Redzēt vairāk »
Cietums
Cietums ASV Cietums ir ēka, kurā tiek uzturēti ieslodzītie, kuri ir notiesāti par kādu smagu likumpārkāpumu.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Cietums · Redzēt vairāk »
Dinamika (mehānika)
Dinamikā pēta spēkus un ķermeņu mijiedarbību, kas izraisa kustību Dinamika (no sengrieķu δύναμις — ‘spēks’) ir mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību un savstarpējo mijiedarbību atkarībā no spēku iedarbības.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Dinamika (mehānika) · Redzēt vairāk »
Eiklīds
Eiklīds (Eukleidēs), pazīstams arī kā Aleksandrijas Eiklīds, bija sengrieķu matemātiķis.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Eiklīds · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Eiropa · Redzēt vairāk »
Evandželista Toričelli
Evandželista Toričelli (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Evandželista Toričelli · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Fizika · Redzēt vairāk »
Florence
Florence (izrunā) ir pilsēta Itālijas ziemeļdaļā, Toskānā pie Arno upes, Toskānas administratīvais centrs un Florences provinces centrs.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Florence · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Francija · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Grāfs
Grāfa heraldiskais kronis Grāfs bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Grāfs · Redzēt vairāk »
Heliocentrisms
17. gadsimta uzskats attēlots (''Andreas Cellarius'') Heliocentrisms (gr. helios — "saule") ir hipotēze, ka Saule ir Visuma centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Heliocentrisms · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Hercogs · Redzēt vairāk »
Inerce
Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Inerce · Redzēt vairāk »
Inkvizīcija
Templiešu ordeņa brāļu sadedzināšana 13. gadsimta sākumā. Svētā inkvizīcija (— 'iztaujāšana, noskaidrošana') ir kopīgs nosaukums Romas Katoļu baznīcas struktūru darbībai ķeceru noskaidrošanā un ķecerības apkarošanā (1231—1908).
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Inkvizīcija · Redzēt vairāk »
Itāļi
Itāļi jeb itālieši ir Dienvideiropas tauta, kas galvenokārt dzīvo Itālijā, Šveicē un Francijā.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Itāļi · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Itālija · Redzēt vairāk »
Jānis Pāvils II
Pāvests Jānis Pāvils II (īstajā vārdā Karols Juzefs Vojtila,; dzimis, miris) bija Romas pāvests, Romas bīskaps un Romas Katoļu baznīcas galva.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Jānis Pāvils II · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Johanness Keplers
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kardināls
Latvijas pirmais kardināls Julijans Vaivods Kardināls ( — ‘galvenais’) ir katoļu Baznīcas garīdznieka goda tituls, katoļu Baznīcas hierarhijā kopš astotā gadsimta augstākais jeb nākamais amatpersonas tituls pēc pāvesta.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Kardināls · Redzēt vairāk »
Kariete
Kādas dižciltīgas ģimenes kariete (ap 1870. gadu) Kariete (no itāļu — carretta) ir dažāda dizaina un ietilpības slēgti pasažieru rati ar atsperēm.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Kariete · Redzēt vairāk »
Kinemātika
Kinemātika ir mehānikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu kustību no ģeometriskā viedokļa, tas ir, nosaka ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Kinemātika · Redzēt vairāk »
Klosteris
Itālijā Klosteris ir mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss, kuriem ir vienoti statūti.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Klosteris · Redzēt vairāk »
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Komēta · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Matemātika · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Mēness · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Medicīna · Redzēt vairāk »
Mehānika
Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Mehānika · Redzēt vairāk »
Nikolajs Koperniks
Nikolajs Koperniks (arī Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk; dzimis, miris) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Nikolajs Koperniks · Redzēt vairāk »
Observatorija
Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Observatorija · Redzēt vairāk »
Paduja
Paduja (izrunā) ir pilsēta un komūna Veneto reģionā Itālijas ziemeļos.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Paduja · Redzēt vairāk »
Pāvils V
Pāvests Pāvils V (dzimis, miris), īstajā vārdā Kamillo Borgeze (Camillo Borghese), bija Romas pāvests no līdz.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Pāvils V · Redzēt vairāk »
Piza
Piza ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Pizas provinces administratīvais centrs Toskānas reģionā.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Piza · Redzēt vairāk »
Pizas tornis
Pizas tornis jeb kampanile ir Itālijas pilsētas Pizas katedrāles zvanu tornis.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Pizas tornis · Redzēt vairāk »
Profesors
Profesors lasa lekciju (1350. gads) Profesors (— 'skolotājs, pasniedzējs') ir augstākais augstskolas akadēmiskā personāla zinātniskā darbinieka nosaukums un amats.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Profesors · Redzēt vairāk »
Psalmi
Pirmā psalma teksts ivritā. thumb Psalmi (— 'slavas dziesma', — 'dziesmas arfas pavadījumā') ir 150 dziesmu grāmata, kas ir ebreju un kristiešu Bībeles sastāvdaļa.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Psalmi · Redzēt vairāk »
Renesanse
Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum).
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Renesanse · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Roma · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Saule · Redzēt vairāk »
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Teleskops · Redzēt vairāk »
Tiho Brahe
Tiho Brahe (dzimis Knutstrupā, Dānijā, miris Prāgā) bija dāņu astronoms, astrologs, alķīmiķis.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Tiho Brahe · Redzēt vairāk »
Toskāna
Toskāna ir reģions Itālijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Toskāna · Redzēt vairāk »
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Universitāte · Redzēt vairāk »
Urbāns VIII
Pāvests Urbāns VIII (dzimis, miris), īstajā vārdā Mafeo Barberīni (Maffeo Barberini), bija Romas pāvests no līdz savai nāvei.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Urbāns VIII · Redzēt vairāk »
Vīns
Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Vīns · Redzēt vairāk »
Vēstnieks
Valda Dombrovska tikšanās ar Dānijas Karalistes vēstnieku Latvijā Ufi Oto Volfhekelu (''Uffe Otto Wolffhechel'') Vēstnieks ir oficiāls diplomāts kādā ārvalstī vai starptautiskā organizācijā, kas darbojas kā oficiāls savas valsts pārstāvis attiecīgajā ārvalstī vai organizācijā.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Vēstnieks · Redzēt vairāk »
Venēcija
Venēcija ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Venēcija · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
1575. gads
1575.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1575. gads · Redzēt vairāk »
1581. gads
1581.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1581. gads · Redzēt vairāk »
1591. gads
1591.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1591. gads · Redzēt vairāk »
1594. gads
1594 bija parastais gads, kas sākās sestdienā.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1594. gads · Redzēt vairāk »
1608. gads
1608.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1608. gads · Redzēt vairāk »
1610. gads
1610.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1610. gads · Redzēt vairāk »
1612. gads
1612.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1612. gads · Redzēt vairāk »
1615. gads
1615.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1615. gads · Redzēt vairāk »
1616. gads
1616.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1616. gads · Redzēt vairāk »
1632. gads
1632.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1632. gads · Redzēt vairāk »
1637. gads
1637.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1637. gads · Redzēt vairāk »
1641. gads
1641 bija parastais gads, kas sākās otrdienā.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1641. gads · Redzēt vairāk »
1737. gads
1737.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1737. gads · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1992. gads · Redzēt vairāk »
22. jūnijs
22.
Jaunums!!: Galileo Galilejs un 22. jūnijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Galilei, Galilejs, Galileo Galilei.
