Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Gaujienas viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Gaujienas viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums

Gaujienas viduslaiku pils vs. Jamas Zapoļskas miera līgums

Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas pilsdrupas no Pauluči albuma (1830). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14. Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Līdzības starp Gaujienas viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums

Gaujienas viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums ir 6 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alūksnes viduslaiku pils, Gaujiena, Ivans IV, Livonijas karš, Pleskava, Polijas—Lietuvas ūnija.

Alūksnes viduslaiku pils

Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.

Alūksnes viduslaiku pils un Gaujienas viduslaiku pils · Alūksnes viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Gaujiena

Gaujiena ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pagasta centrs.

Gaujiena un Gaujienas viduslaiku pils · Gaujiena un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Gaujienas viduslaiku pils un Ivans IV · Ivans IV un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Gaujienas viduslaiku pils un Livonijas karš · Jamas Zapoļskas miera līgums un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Gaujienas viduslaiku pils un Pleskava · Jamas Zapoļskas miera līgums un Pleskava · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Gaujienas viduslaiku pils un Polijas—Lietuvas ūnija · Jamas Zapoļskas miera līgums un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Gaujienas viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums

Gaujienas viduslaiku pils ir 24 attiecības, bet Jamas Zapoļskas miera līgums ir 137. Tā kā viņi ir kopīgs 6, Jaccard indekss ir 3.73% = 6 / (24 + 137).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Gaujienas viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »