38 attiecības: Anekdote, Ādolfs Hitlers, Bavārija, Berlīne, Brīvmūrniecība, Ebreji, Garo nažu nakts, Heinrihs Himlers, Heinrihs Millers, Hermanis Gērings, Homoseksualitāte, Kauja par Franciju, Koncentrācijas nometne, Kreisa politika, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Nacionālsociālisms, Nirnbergas process, Otrais pasaules karš, Polijas kampaņa, Prūsija, Priesteris, Radio, Raiņa bulvāris (Rīga), Reimersa iela, Reinhards Heidrihs, Schutzstaffel, Sekta, Sicherheitsdienst, Slepenpolicija, Spīdzināšana, Sturmabteilung, Trešais reihs, Vācijas federālās zemes, Vērmahts, Waffen-SS, 1936. gads, 1939. gads, 1945. gads.
Anekdote
Anekdote (— 'pasaciņa', no — 'nenopublicēts', burtiski — 'nav izdots') ir īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, komisku atgadījumu.
Jaunums!!: Gestapo un Anekdote · Redzēt vairāk »
Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.
Jaunums!!: Gestapo un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Gestapo un Bavārija · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Gestapo un Berlīne · Redzēt vairāk »
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Jaunums!!: Gestapo un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Gestapo un Ebreji · Redzēt vairāk »
Garo nažu nakts
Garo nažu nakts, arī Operācija Kolibri (Unternehmen Kolibri), bija Vācijas nacistisko varas iestāžu režīma ārpustiesas slepkavību sērija, kas notika no līdz 2. jūlijam.
Jaunums!!: Gestapo un Garo nažu nakts · Redzēt vairāk »
Heinrihs Himlers
Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.
Jaunums!!: Gestapo un Heinrihs Himlers · Redzēt vairāk »
Heinrihs Millers
Heinrihs Millers (dzimis, miris, visticamāk, 1945. gada maijā) bija Trešā reiha laika slepenpolicijas — gestapo priekšnieks no 1939.
Jaunums!!: Gestapo un Heinrihs Millers · Redzēt vairāk »
Hermanis Gērings
Hermanis Vilhelms Gērings (dzimis, miris) bija Vācijas lidotājs, vēlāk politiķis, viens no NSDAP līderiem ("otrais cilvēks partijā").
Jaunums!!: Gestapo un Hermanis Gērings · Redzēt vairāk »
Homoseksualitāte
Homoseksualitāte Vieni no homoseksualitātes simboliem — atsevišķi sieviešu un vīriešu homoseksualitātei. Homoseksualitāte (no grieķu valodas homoios "tāds pats", "līdzīgs" un latīņu valodas sexus "dzimums") ir emocionāla un/vai seksuāla tieksme pret sava dzimuma cilvēkiem.
Jaunums!!: Gestapo un Homoseksualitāte · Redzēt vairāk »
Kauja par Franciju
Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju (franču: bataille de France), arī Francijas krišana (angļu: Fall of France) bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Otrā pasaules kara laikā, kas noveda pie Nīderlandes un Luksemburgas okupācijas, Beļģijas un Francijas kapitulācijas. Militārās sagrāves rezultātā sabruka Francijas Trešā republika un izveidojās Višī Francija. Kauja par Franciju sekoja tā sauktajam Dīvainā kara periodam, kas bija sācies 1939. gada septembrī. Vairākas nedēļas ilgajās kaujās franču armija zaudēja 124 000 kritušo un 200 000 ievainoto. Vācu armija zaudēja 45 200 kritušo un 111 000 ievainoto. Šī bija vērienīga uzvara un pierādījums Trešā Reiha militārajā spējām, jo Pirmajā pasaules karā vāciešiem nebija izdevies uzvarēt Franciju ilgā un nogurdinošā karā, kurš ilga četrus gadus.
Jaunums!!: Gestapo un Kauja par Franciju · Redzēt vairāk »
Koncentrācijas nometne
padomju NKVD speciālā nometne (no 1945. līdz 1950. gadam) Koncentrācijas nometne ir no ārpasaules nošķirts un apsargāts, autonoms nometnes komplekss lielu ļaužu masu preventīvai aizturēšanai un izolēšanai.
Jaunums!!: Gestapo un Koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »
Kreisa politika
Kreisa politika ir valsts sociālās politikas forma, kas virzīta uz valsts pilsoņu sociālu vienlīdzību.
Jaunums!!: Gestapo un Kreisa politika · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē.
Jaunums!!: Gestapo un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālisms
Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.
Jaunums!!: Gestapo un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »
Nirnbergas process
Nirnbergas process, ko īstenoja Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls (sastāvēja no četru sabiedroto valstu nozīmētiem tiesnešiem), lai tiesātu nacistiskos noziedzniekus, ilga no 1945.
Jaunums!!: Gestapo un Nirnbergas process · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Gestapo un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Jaunums!!: Gestapo un Polijas kampaņa · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Gestapo un Prūsija · Redzēt vairāk »
Priesteris
Romiešu statuja, kurā attēlota Izīdas priesteriene Priesteris (no (presbyteros) — 'vecākais') vai priesteriene ir persona, kas izpilda un vada reliģiskos rituālus un dažkārt tiek uzskatīts par starpnieku starp dievu, dievībām un cilvēkiem.
Jaunums!!: Gestapo un Priesteris · Redzēt vairāk »
Radio
Radio (— 'izstarot') — bezvadu informācijas pārraides (elektrosakaru) tehnoloģija, izmantojot radioviļņus.
Jaunums!!: Gestapo un Radio · Redzēt vairāk »
Raiņa bulvāris (Rīga)
Raiņa bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.
Jaunums!!: Gestapo un Raiņa bulvāris (Rīga) · Redzēt vairāk »
Reimersa iela
Reimersa iela ir Rīgas iela, Centra rajonā, Centra apkaimē.
Jaunums!!: Gestapo un Reimersa iela · Redzēt vairāk »
Reinhards Heidrihs
Reinhards Tristans Eižens Heidrihs (dzimis, miris) bija Trešā reiha augsta amatpersona un viens no holokausta "arhitektiem".
Jaunums!!: Gestapo un Reinhards Heidrihs · Redzēt vairāk »
Schutzstaffel
Schutzstaffel (SS; no vācu valodas — 'aizsardzības vienība') bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra — sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram — t.s. "melnais ordenis".
Jaunums!!: Gestapo un Schutzstaffel · Redzēt vairāk »
Sekta
Sekta ( — 'domāšanas veids, mācība') ir.
Jaunums!!: Gestapo un Sekta · Redzēt vairāk »
Sicherheitsdienst
SD virsnieka uniformas uzšuve Sicherheitsdienst (SD) bija SS iekšējās drošības un izlūkošanas dienests, kura uzdevums bija "atklāt nacionālsociālistiskās idejas ienaidniekus".
Jaunums!!: Gestapo un Sicherheitsdienst · Redzēt vairāk »
Slepenpolicija
Slepenpolicija (vai politiskā policija) ir organizācija, kuras primārais uzdevums ir jebkuriem līdzekļiem aizsargāt pastāvošo, lielākoties autoritāro vai totalitāro režīmu no iekšējiem draudiem.
Jaunums!!: Gestapo un Slepenpolicija · Redzēt vairāk »
Spīdzināšana
Dažādi spīdzināšanai paredzēti soda rīki Spīdzināšana ir darbība, kas tiek veikta ar mērķi nodarīt cilvēkam vai citai dzīvai būtnei fiziskas sāpes vai psiholoģiskas ciešanas.
Jaunums!!: Gestapo un Spīdzināšana · Redzēt vairāk »
Sturmabteilung
SA emblēma Sturmabteilung (saīsinājums SA, no ‘triecienvienība’) bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas paramilitāra organizācija, kas pastāvēja 20.
Jaunums!!: Gestapo un Sturmabteilung · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Gestapo un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācijas federālās zemes
Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland).
Jaunums!!: Gestapo un Vācijas federālās zemes · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Gestapo un Vērmahts · Redzēt vairāk »
Waffen-SS
Waffen-SS (no vācu valodas — 'ieroču SS') bija 1939.
Jaunums!!: Gestapo un Waffen-SS · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: Gestapo un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Gestapo un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Gestapo un 1945. gads · Redzēt vairāk »