Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Gothards Ketlers un Livonijas ordenis

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Gothards Ketlers un Livonijas ordenis

Gothards Ketlers vs. Livonijas ordenis

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis. Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Līdzības starp Gothards Ketlers un Livonijas ordenis

Gothards Ketlers un Livonijas ordenis ir 22 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Cēsu pils, Daugavpils komturi, Dobeles komturi, Gothards Ketlers, Jelgavas pils, Kuldīgas pils, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonijas karš, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Rīga, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas brīvpilsēta, Rīgas pils, Sēlpils pils, Sigismunds II Augusts, Vācu ordenis, Viļņas ūnija, Vilhelms fon Firstenbergs, 1561. gads, 1562. gads.

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Cēsu pils un Gothards Ketlers · Cēsu pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Daugavpils komturi

'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.

Daugavpils komturi un Gothards Ketlers · Daugavpils komturi un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Dobeles komturi

Bauskas fogteja, Dobeles (Kth:Doblehn) un Jelgavas komturejas. Dobeles komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Dobeles komturejas teritorijā 1376.

Dobeles komturi un Gothards Ketlers · Dobeles komturi un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Gothards Ketlers un Gothards Ketlers · Gothards Ketlers un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Gothards Ketlers un Jelgavas pils · Jelgavas pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Gothards Ketlers un Kuldīgas pils · Kuldīgas pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Gothards Ketlers un Kurzemes landtāgs · Kurzemes landtāgs un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Gothards Ketlers un Livonijas karš · Livonijas karš un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Gothards Ketlers un Livonijas ordeņa mestri · Livonijas ordenis un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Livonijas ordenis un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Gothards Ketlers un Rīga · Livonijas ordenis un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Gothards Ketlers un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Gothards Ketlers un Rīgas brīvpilsēta · Livonijas ordenis un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Gothards Ketlers un Rīgas pils · Livonijas ordenis un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Gothards Ketlers un Sēlpils pils · Livonijas ordenis un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Gothards Ketlers un Sigismunds II Augusts · Livonijas ordenis un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Gothards Ketlers un Vācu ordenis · Livonijas ordenis un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Gothards Ketlers un Viļņas ūnija · Livonijas ordenis un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Firstenbergs

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.

Gothards Ketlers un Vilhelms fon Firstenbergs · Livonijas ordenis un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

1561. gads

1561.

1561. gads un Gothards Ketlers · 1561. gads un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

1562. gads

1562.

1562. gads un Gothards Ketlers · 1562. gads un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Gothards Ketlers un Livonijas ordenis

Gothards Ketlers ir 59 attiecības, bet Livonijas ordenis ir 200. Tā kā viņi ir kopīgs 22, Jaccard indekss ir 8.49% = 22 / (59 + 200).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Gothards Ketlers un Livonijas ordenis. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »