Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija

Gothards Ketlers vs. Livonijas un Lietuvas reālūnija

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis. Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Līdzības starp Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija

Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija ir 21 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Bauska, Georgs Radvils, Gothards Ketlers, Jānis Hodkevičs, Ketleru dzimta, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas karš, Livonijas vietvalži, Ludza, Nikolajs Radvils Melnais, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas brīvpilsēta, Rīgas pils, Sēlpils pils, Stefans Batorijs, Tērbatas bīskapija, Viļņas ūnija, Viļņas līgums (1559), Zemgale.

Bauska

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.

Bauska un Gothards Ketlers · Bauska un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Georgs Radvils

Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.

Georgs Radvils un Gothards Ketlers · Georgs Radvils un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Gothards Ketlers un Gothards Ketlers · Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Jānis Hodkevičs

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.

Gothards Ketlers un Jānis Hodkevičs · Jānis Hodkevičs un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Gothards Ketlers un Ketleru dzimta · Ketleru dzimta un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Gothards Ketlers un Lietuvas valsts vadītāji · Lietuvas valsts vadītāji un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Gothards Ketlers un Livonijas karš · Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Gothards Ketlers un Livonijas vietvalži · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Gothards Ketlers un Ludza · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Ludza · Redzēt vairāk »

Nikolajs Radvils Melnais

Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.

Gothards Ketlers un Nikolajs Radvils Melnais · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Nikolajs Radvils Melnais · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Gothards Ketlers un Polijas—Lietuvas ūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Gothards Ketlers un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Gothards Ketlers un Rīgas brīvpilsēta · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Gothards Ketlers un Rīgas pils · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Gothards Ketlers un Sēlpils pils · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Gothards Ketlers un Stefans Batorijs · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Gothards Ketlers un Tērbatas bīskapija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Gothards Ketlers un Viļņas ūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Viļņas līgums (1559)

Viļņas līgums noslēgts 1559.

Gothards Ketlers un Viļņas līgums (1559) · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Viļņas līgums (1559) · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Gothards Ketlers un Zemgale · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Zemgale · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija

Gothards Ketlers ir 59 attiecības, bet Livonijas un Lietuvas reālūnija ir 135. Tā kā viņi ir kopīgs 21, Jaccard indekss ir 10.82% = 21 / (59 + 135).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »