Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Aizputes apriņķis, Aizputes virspilskunga iecirknis, Ķāķišķe, Bārtas pagasts, Būtiņģe, Dienvidkurzemes novads, Gaviezes pagasts, Grobiņas apriņķis, Grobiņas fogti, Grobiņas luterāņu baznīca, Grobiņas pagasts, Iļģi (ciems), Jēkabs Ketlers, Kapsēde, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuva, Livonijas Konfederācija, Medzes pagasts, Meirišķe, Nīcas luterāņu baznīca, Nīcas pagasts, Otrais Ziemeļu karš, Palanga, Pape, Pērkones pagasts, Piltenes apgabals, Prāvests, Prūsijas hercogiste, Rucavas muiža, Sventāja, Tāšu pagasts.
Aizputes apriņķis
Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Aizputes apriņķis · Redzēt vairāk »
Aizputes virspilskunga iecirknis
Aizputes virspilskunga tiesa Kurzemes guberņas kartē ar latviskajiem vietvārdiem (1820). Piltenes apgabala un Kurzemes hercogistes daļas, no kurām 1819. gadā izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu (1770. gada kartes fragments). Aizputes virspilskunga iecirknis bija Kurzemes guberņas administratīva vienība (1819-1864) ar trīs pilsētām (Aizpute, Grobiņa un Liepāja), diviem miestiem (Durbe un Palanga) un divām pilskunga tiesām (Aizputes pilskunga tiesa un Grobiņas pilskunga tiesa), deviņiem draudzes novadiem ar 28 luterāņu baznīcām un 5 katoļu baznīcām.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Aizputes virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Ķāķišķe
Ķāķišķe ir ciems Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā uz ziemeļaustrumiem no Rucavas pie autoceļa P113 (Grobiņa—Bārta—Rucava).
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Ķāķišķe · Redzēt vairāk »
Bārtas pagasts
Bārtas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Bārtas un Vārtājas starpupē.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Bārtas pagasts · Redzēt vairāk »
Būtiņģe
Būtiņģes luterāņu baznīca. Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Būtiņģe ir Palangas pilsētas daļa pie Sventājas upes.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Būtiņģe · Redzēt vairāk »
Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Dienvidkurzemes novads · Redzēt vairāk »
Gaviezes pagasts
Gaviezes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Gaviezes pagasts · Redzēt vairāk »
Grobiņas apriņķis
Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Grobiņas apriņķis · Redzēt vairāk »
Grobiņas fogti
Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »
Grobiņas luterāņu baznīca
Grobiņas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Lielajā ielā 21, Grobiņā.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Grobiņas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Grobiņas pagasts
Grobiņas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos Liepājas ezera krastā.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Grobiņas pagasts · Redzēt vairāk »
Iļģi (ciems)
Iļģi, agrāk Iļģu muiža, ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā uz austrumiem no Grobiņas.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Iļģi (ciems) · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Kapsēde
Kapsēde ir ciems Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Kapsēde · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Medzes pagasts
Medzes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, pie Baltijas jūras.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Medzes pagasts · Redzēt vairāk »
Meirišķe
Meirišķe ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Meirišķe · Redzēt vairāk »
Nīcas luterāņu baznīca
Nīcas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Nīcas pagastā.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Nīcas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Nīcas pagasts
Nīcas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Nīcas pagasts · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Palanga · Redzēt vairāk »
Pape
Pape ir ciems Latvijas un Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Baltijas jūru un Papes ezeru pie Papes kanāla.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Pape · Redzēt vairāk »
Pērkones pagasts
Pērkones pagasts bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā rietumos, Baltijas jūras kratā.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Pērkones pagasts · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Prāvests
Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Prāvests · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Rucavas muiža
Rucavas muiža ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā uz austrumiem no Rucavas.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Rucavas muiža · Redzēt vairāk »
Sventāja
Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Sventāja · Redzēt vairāk »
Tāšu pagasts
Tāšu pagasts (līdz 1925. gadam Talsu pagasts) bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā vidusdaļā.
Jaunums!!: Grobiņas draudzes novads un Tāšu pagasts · Redzēt vairāk »
