Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Arnolds Spekke, Drotningholmas pils, Gustavs VI Ādolfs, Gustavs Zemgals, Homoseksualitāte, Luterisms, Nasavas Sofija, Oskars II, Otrais pasaules karš, Pirmais pasaules karš, Rīgas Brāļu kapi, Teniss, Vācija, Zviedrija, 1912. gada vasaras olimpiskās spēles, 1950. gadi.
Arnolds Spekke
Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.
Jaunums!!: Gustavs V un Arnolds Spekke · Redzēt vairāk »
Drotningholmas pils
250px Drotningholmas pils ir Zviedrijas karaliskās ģimenes privātā rezidence.
Jaunums!!: Gustavs V un Drotningholmas pils · Redzēt vairāk »
Gustavs VI Ādolfs
Gustavs VI Ādolfs (Oskars Fredriks Vilhelms Olafs Gustavs Ādolfs, dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no līdz pat savai nāvei.
Jaunums!!: Gustavs V un Gustavs VI Ādolfs · Redzēt vairāk »
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Gustavs V un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »
Homoseksualitāte
Homoseksualitāte Vieni no homoseksualitātes simboliem — atsevišķi sieviešu un vīriešu homoseksualitātei. Homoseksualitāte (no grieķu valodas homoios "tāds pats", "līdzīgs" un latīņu valodas sexus "dzimums") ir emocionāla un/vai seksuāla tieksme pret sava dzimuma cilvēkiem.
Jaunums!!: Gustavs V un Homoseksualitāte · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Gustavs V un Luterisms · Redzēt vairāk »
Nasavas Sofija
Nasavas Sofija; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas un Norvēģijas karaliene konsorte, karaļa Oskara II sieva. Bija Nasavas hercoga Vilhelma I jaunākā meita. 1857. gada 6. jūnijā apprecējās ar Zviedrijas princi Oskaru, un pārcēlās uz Zviedriju. Pēc Oskara brāļa Kārļa XV nāves 1872. gadā, kļuva par Zviedrijas un Norvēģijas karalieni - konsorti.
Jaunums!!: Gustavs V un Nasavas Sofija · Redzēt vairāk »
Oskars II
Oskars II; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1872. gada līdz savai nāvei 1907. gadā un Norvēģijas karalis no 1872. gada līdz 1905. gadam, kad tika atcelts no troņa un Norvēģija izstājās no ūnijas ar Zviedriju. Kļuva par karali pēc sava brāļa Kārļa XV, kuram nebija vīriešu kārtas pēcnācēju, nāves 1872. gadā. Oskara II laikā notika Norvēģijas neatkarības iegūšanas process, kas formāli centrējās ap prasību pēc Norvēģijas ārlietu ministrijas. 1905. gadā Norvēģijas parlaments atcēla Oskaru II no troņa un par Norvēģijas karali kļuva Dānijas princis, Oskara II brāļameitas dēls Hokons VII. Oskara II laikā tika nodibināta Nobela prēmija. Tā kā tolaik Zviedrija un Norvēģija ietilpa vienā valstī, mūsdienās Nobela miera prēmiju piešķir Oslo. Oskars II atbalstīja arktiskās ekspedīcijas. Pasaulē iemantoja autoritāti, tāpēc dažkārt tika uzaicināts par šķīrējtiesnesi starptautiskos disputos.
Jaunums!!: Gustavs V un Oskars II · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Gustavs V un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Gustavs V un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rīgas Brāļu kapi
Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.
Jaunums!!: Gustavs V un Rīgas Brāļu kapi · Redzēt vairāk »
Teniss
Teniss (no senfranču: tenez — 'saņem', kas bija sākotnējais servētāja izsauciens pretiniekam) ir olimpiskais sporta veids diviem spēlētājiem (vienspēles) vai divām divu spēlētāju komandām (dubultspēles), kurā tie izmanto stīgotu raketi, lai pārsistu bumbiņu pāri tīklam otrā korta pusē tā, lai pretspēlētājs(-i) to nespētu pārsist atpakaļ.
Jaunums!!: Gustavs V un Teniss · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Gustavs V un Vācija · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Gustavs V un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1912. gada vasaras olimpiskās spēles
1912.
Jaunums!!: Gustavs V un 1912. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
1950. gadi
1956. gada Ungārijas revolūcija. 1950.
Jaunums!!: Gustavs V un 1950. gadi · Redzēt vairāk »
