HTTP

HTTP jeb hiperteksta transporta protokols ir lietojumslāņa protokols, kas paredzēts datu apmaiņai starp tīmekļa serveriem un pārlūkprogrammām.

Izmēģini AI

Satura rādītājs

1. 13 attiecības: FTP, Google, Hiperteksts, HTML, HTTPS, Lietojumslānis, Multipurpose Internet Mail Extensions, Sakaru protokols, Starpniekserveris, Tīmekļa pārlūkprogramma, Tīmekļa serveris, TCP/IP, Vispasaules tīmeklis.

FTP

Datņu pārsūtīšanas protokols jeb protokols FTP ir TCP/IP steka lietojuma slāņa protokols failu pārsūtīšanai starp datoriem.

Skatīt HTTP un FTP

Google

Google LLC ir ASV kapitālsabiedrība, Alphabet Inc. meitas uzņēmums.

Skatīt HTTP un Google

Hiperteksts

Datorikā hiperteksts ir lietotāja saskarnes paradigma dokumentu attēlošanā, kas satur automatizētas šķērsatsauces uz citiem dokumentiem, kuras sauc par hipersaitēm.

Skatīt HTTP un Hiperteksts

HTML

Hiperteksta iezīmēšanas valoda jeb HTML (no) ir iezīmēšanas valoda, kas ir izstrādāta tīmekļa lappušu un citas pārlūkprogrammā attēlojamas informācijas glabāšanai.

Skatīt HTTP un HTML

HTTPS

HTTPS (saīsinājums no) ir komunikācijas protokols drošai saziņai datortīklā, ar plašu izmantošanu internetā.

Skatīt HTTP un HTTPS

Lietojumslānis

Lietojumslānis ir 7.

Skatīt HTTP un Lietojumslānis

Multipurpose Internet Mail Extensions

Multipurpose Internet Mail Extensions (angļu valodā "interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi") jeb MIME ir interneta standarts, kas paplašina e-pasta vēstules formātu.

Skatīt HTTP un Multipurpose Internet Mail Extensions

Sakaru protokols

Sakaru protokols jeb komunikācijas protokols telesakaru jomā ir noteikumu sistēma, kas ļauj divām vai vairākām sakaru sistēmas vienībām pārsūtīt informāciju, izmantojot jebkāda veida fizikāla lieluma izmaiņas (sakaru kanāls).

Skatīt HTTP un Sakaru protokols

Starpniekserveris

Starpniekservera shematisks attēlojums, dators vidū darbojas kā starpniekserveris starp abiem pārējiem datoriem. Datortīklos starpniekserveris ir serveris (datorsistēma vai programma), kas atrodas starp lietotāja lietojumprogrammu un īsto serveri.

Skatīt HTTP un Starpniekserveris

Tīmekļa pārlūkprogramma

''Mozilla Firefox'', ceturtā visplašāk izmantotā darbvirsmas tīmekļa pārlūkprogramma Tīmekļa pārlūkprogramma jeb vienkārši tīmekļa pārlūks ir programmatūra, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus.

Skatīt HTTP un Tīmekļa pārlūkprogramma

Tīmekļa serveris

Tīmekļa serveris ir serveris, kuru var attiecināt uz divām lietām.

Skatīt HTTP un Tīmekļa serveris

TCP/IP

Interneta protokolu kopums ir sakaru protokolu kopums, kas realizē protokolu steku uz kā darbojas internets.

Skatīt HTTP un TCP/IP

Vispasaules tīmeklis

Tīmekļa "karte" 2005. gadā Vispasaules jeb globālais tīmeklis (saīsinājumā WWW vai W3) ir savienotu hiperteksta dokumentu sistēma, kurai piekļūst izmantojot Internetu.

Skatīt HTTP un Vispasaules tīmeklis

Zināms kā Hiperteksta transporta protokols, Protokols HTTP.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika