Ātrāk nekā pārlūku!
48 attiecības: Alus pučs, Amerikas Savienotās Valstis, Austrija, Ādolfs Hitlers, Berlīne, Dienvidrietumu Āfrika, Francija, Garo nažu nakts, Itālija, Kara noziegumi, Karlsrūe, Kremācija, Manfrēds fon Rihthofens, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, Nirnberga, Polija, Prūsija, Reihstāgs (Veimāras Republika), Rozenheima, Sabiedrotie (Otrais pasaules karš), Schutzstaffel, Sturmabteilung, Trešais reihs, Vācieši, Vācija, Vācijas Impērija, Zviedrija, 1893. gads, 1912. gads, 1914. gads, 1915. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1922. gads, 1923. gads, 1927. gads, 1928. gads, 1930. gads, 1932. gads, 1933. gads, 1934. gads, 1935. gads, 1936. gads, 1939. gads, 1940. gads, 1945. gads, 1946. gads.
Alus pučs
Pučam veltīta pastmarka (1935) Alus pučs, arī Hitlera pučs vai Hitlera-Lūdendorfa pučs bija Bavārijas labējo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu Minhenē, kas norisinājās 1923.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Alus pučs · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Austrija · Redzēt vairāk »
Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Berlīne · Redzēt vairāk »
Dienvidrietumu Āfrika
Dienvidrietumu Āfrika bija Dienvidāfrikas Savienības, vēlāk — Dienvidāfrikas Republikas Nāciju Līgas un ANO mandātteritorija bijušās Vācijas kolonijas Vācu Dienvidrietumu Āfrikas teritorijā.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Dienvidrietumu Āfrika · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Francija · Redzēt vairāk »
Garo nažu nakts
Garo nažu nakts, arī Operācija Kolibri (Unternehmen Kolibri), bija Vācijas nacistisko varas iestāžu režīma ārpustiesas slepkavību sērija, kas notika no līdz 2. jūlijam.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Garo nažu nakts · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Itālija · Redzēt vairāk »
Kara noziegumi
Kara noziegumi — starptautiskajās tiesībās definēti t.s. karošanas likumu pārkāpumi.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Kara noziegumi · Redzēt vairāk »
Karlsrūe
Karlsrūe ir pilsēta Vācijas rietumos, Bādenā-Virtembergā pie Reinas upes, netālu no robežas ar Franciju.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Karlsrūe · Redzēt vairāk »
Kremācija
Elektriskās krematorijas krāsnis Kremācija (no — ‘sadedzināt’) ir mirstīgo atlieku sadedzināšanas process.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Kremācija · Redzēt vairāk »
Manfrēds fon Rihthofens
Manfrēds Albrehs brīvkungs fon Rihthofens (bieži pazīstams pēc iesaukām Sarkanais barons vai Sarkanais velns; dzimis, miris) bija vācu virsnieks Pirmā pasaules kara laikā, aviācijas ass.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Manfrēds fon Rihthofens · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »
Nirnberga
Nirnberga ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Nirnberga · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Polija · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Prūsija · Redzēt vairāk »
Reihstāgs (Veimāras Republika)
Reihstāgs bija Vācijas parlamenta apakšpalāta Veimāras Republikas laikā.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Reihstāgs (Veimāras Republika) · Redzēt vairāk »
Rozenheima
Rozenheima ir pilsēta Vācijā, Bavārijā.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Rozenheima · Redzēt vairāk »
Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)
Sabiedroto un Ass valstis Otrā pasaules kara laikā. 1943. gada Sabiedroto propagandas plakāts Sabiedrotie Otrā pasaules kara laikā bija valstis, kas pakāpeniski izveidoja militāru aliansi, lai stātos pretī Ass valstīm.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Sabiedrotie (Otrais pasaules karš) · Redzēt vairāk »
Schutzstaffel
Schutzstaffel (SS; no vācu valodas — 'aizsardzības vienība') bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra — sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram — t.s. "melnais ordenis".
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Schutzstaffel · Redzēt vairāk »
Sturmabteilung
SA emblēma Sturmabteilung (saīsinājums SA, no ‘triecienvienība’) bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas paramilitāra organizācija, kas pastāvēja 20.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Sturmabteilung · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1893. gads
1893.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1893. gads · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1915. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1922. gads
1922.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1922. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1932. gads · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1933. gads · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1934. gads · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1935. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: Hermanis Gērings un 1946. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Gerings Hermans Vilhelms, Hermanis Gerings, Hermann Göring, Hermans Vilhelms Gerings.
