Himalaju vilks un Indijas vilks

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Himalaju vilks un Indijas vilks

Himalaju vilks vs. Indijas vilks

Himalaju vilks, pazīstams ar neoficiālo zinātnisko nosaukumu - Canis himalayensis, ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs. Indijas vilks jeb Irānas vilks (Canis pallipes) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.

Cilvēks un Himalaju vilks · Cilvēks un Indijas vilks · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Dzīvnieki un Himalaju vilks · Dzīvnieki un Indijas vilks · Redzēt vairāk »

Galvaskauss

Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.

Galvaskauss un Himalaju vilks · Galvaskauss un Indijas vilks · Redzēt vairāk »

Himalaji

Himalaji (Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.

Himalaji un Himalaju vilks · Himalaji un Indijas vilks · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Himalaju vilks un Latīņu valoda · Indijas vilks un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Pakistāna

Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā.

Himalaju vilks un Pakistāna · Indijas vilks un Pakistāna · Redzēt vairāk »

Pelēkais vilks

Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Himalaju vilks un Pelēkais vilks · Indijas vilks un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Himalaju vilks un Plēsēji · Indijas vilks un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Suņi

Suņu ģints (Canis) pieder pie suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem.

Himalaju vilks un Suņi · Indijas vilks un Suņi · Redzēt vairāk »

Suņu dzimta

Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.

Himalaju vilks un Suņu dzimta · Indijas vilks un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Himalaju vilks un Suga · Indijas vilks un Suga · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.

Himalaju vilks un Suns · Indijas vilks un Suns · Redzēt vairāk »

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.

Himalaju vilks un Vidusjūra · Indijas vilks un Vidusjūra · Redzēt vairāk »

Zinātnieks

Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.

Himalaju vilks un Zinātnieks · Indijas vilks un Zinātnieks · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Himalaju vilks un Zobi · Indijas vilks un Zobi · Redzēt vairāk »

1847. gads

1847.

1847. gads un Himalaju vilks · 1847. gads un Indijas vilks · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

1888. gads un Himalaju vilks · 1888. gads un Indijas vilks · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

19. gadsimts un Himalaju vilks · 19. gadsimts un Indijas vilks · Redzēt vairāk »