Ātrāk nekā pārlūku!
123 attiecības: Alberts Einšteins, Animācija, Antropoloģija, Apgaismības laikmets, Astronomija, Attēls, Austrumromas impērija, Ēģipte, Ābrama reliģijas, Ābrams, Balets, Bībele, Budisms, Cilvēks, Dabaszinātnes, Daiļliteratūra, Daiļslidošana, Daoisms, Džuandzi, Deja, Demokrātija, Dramaturģija, Dzīvnieki, Dzeja, Ekonomika, Epistemoloģija, Estētika, Filozofija, Fizika, Glezniecība, Globalizācija, Gotika, Gramatika, Hammurapi likumi, Hinduisms, Horeogrāfija, Imanuels Kants, Indas ielejas civilizācija, Indija, Informācija, Islāma pravieši, Islāms, Japāna, Jūdaisms, Kabuki, Katas koks, Kino, Konfūcijs, Konfūcisms, Korāns, ..., Krāsa, Kristietība, Kultūra, Kultūras identitāte, Kulturoloģija, Laodzi, Lielā pirmmāte, Literatūra, Loģika, Luga, Maija Kūle, Mākslas vingrošana, Mākslīgais intelekts, Mūzika, Mūzikas instruments, Mēness, Mehāniskā kustība, Metafizika, Monoteisms, Morāle, Muskuļi, Muzikoloģija, Neolīts, Neverbālā komunikācija, Opera, Orķestris, Patriarhs, Poēma par Gilgamešu, Politika, Postmodernisms, Psiholoģija, Relativitātes teorija, Reliģija, Renesanse, Retorika, Riests, Romāns, Runa, Sabiedrība, Saule, Semīti, Senā Ķīna, Senā Ēģipte, Senā Divupe, Senā Grieķija, Senā Persija, Senā Roma, Simbols, Sinhronā peldēšana, Skaņdarbs, Sociālās zinātnes, Sports, Tēlniecība, Tēlotāja māksla, Teātris, Tibeta, Tiesību zinātne, Tora, Trīsdimensiju telpa, Upanišadas, Valoda, Valodniecība, Valodu uzskaitījumi, Vēdas, Vēstule, Vēsture, Vecā Derība, Vidusamerika, Viduslaiki, Zigmunds Freids, Zināšanas, Zoroastrisms, 20. gadsimts. Izvērst indekss (73 vairāk) »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Animācija
6 kadru animācija (lēkājoša bumbiņa) Animācija (no — 'atdzīvināšana') jeb multiplikācija (no — 'pavairošana') ir attēlu secīga rādīšana noteiktā ātrumā un noteikta lieluma fiksētā kadrā, lai panāktu kustības ilūziju.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Animācija · Redzēt vairāk »
Antropoloģija
Antropoloģija ((antropos) — 'cilvēks' un (logos) — 'mācība') ir zinātne par cilvēkiem šī jēdziena visplašākajā nozīmē.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Antropoloģija · Redzēt vairāk »
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Astronomija · Redzēt vairāk »
Attēls
Augšējā attēlā parādīta fotogrāfija, savukārt apakšējā attēlā šī paša situācija ir attēlota zīmējumā Attēls vai zīmējums ir materiālās kultūras elements, kas parasti ir divdimensionāls un satur vizuāli uztveramu informāciju.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Attēls · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Ēģipte · Redzēt vairāk »
Ābrama reliģijas
Trīs Ābrama reliģiju simboli. Augšā redzams jūdaisma simbols - Dāvida zvaigzne, kreisajā pusē redzams kristietības simbols - krusts, bet labajā pusē redzams islāma simbols - Dieva vārda (Allāhs) kaligrāfija. Ābrama reliģijas jeb Ābramiskās reliģijas ir monoteiskas ticības, kuru svētajos rakstos Ābrams tiek pieminēts kā ciltstēvs.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Ābrama reliģijas · Redzēt vairāk »
Ābrams
Rembranta glezna, kurā attēlots, kā Ābrams upurē savu dēlu Ābrams jeb Ābrahāms atbilstoši Torai un Korānam ir ebreju un arābu ciltstēvs, pirmais cilvēks, kas atzina vienu vienīgo Dievu.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Ābrams · Redzēt vairāk »
Balets
Žans Žoržs Noverrs Balets ir muzikāls dejas veids, kur viens vai vairāki cilvēki izpaužas sinhronās dejas kustībās.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Balets · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Bībele · Redzēt vairāk »
Budisms
Budisms ir reliģija un filozofija, kas izveidojās 5. gadsimtā p.m.ē. Indijā un ir balstīta uz Sidhārtas Gautamas (Budas) mācību.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Budisms · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Dabaszinātnes
Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādītas piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »
Daiļliteratūra
Daiļliteratūra jeb beletristika (no — 'smalkā rakstniecība') ir mākslas forma, kur kā izteiksmes līdzeklis tiek lietota valoda.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Daiļliteratūra · Redzēt vairāk »
Daiļslidošana
Daiļslidošana ir ziemas sporta veids, kurā sportisti pārvietojas ar slidām pa ledu, izpildot papildelementus, visbiežāk mūzikas pavadījumā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Daiļslidošana · Redzēt vairāk »
Daoisms
Ķīniešu hieroglifs "dao" thumb Daoisms jeb taoisms ir reliģiski filozofiska uzskatu sistēma, kuras pamatā ir Laodzi darbs "Daodedzjin".
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Daoisms · Redzēt vairāk »
Džuandzi
Džuandzi Džuandzi ir nozīmīgs ķīniešu filozofs, kas darbojās 4.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Džuandzi · Redzēt vairāk »
Deja
valsi Almaka klubā Londonā (19. gs. karikatūra). Deja ir cilvēka prieka, dvēseles stāvokļa izpausme ar ķermenisko formu palīdzību.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Deja · Redzēt vairāk »
Demokrātija
Vēlēšanās katrs pilsonis var atdot savu balsi, tādā veidā realizējot demokrātijas principu, ka vara pieder tautai Demokrātija (demokratía;, dẽmos — ‘tauta’,, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Demokrātija · Redzēt vairāk »
Dramaturģija
Dramaturģija (— ‘darbība’) ir daiļliteratūras veids.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Dramaturģija · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzeja
Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Dzeja · Redzēt vairāk »
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Ekonomika · Redzēt vairāk »
Epistemoloģija
''Episteme'' — statuja Efesas bibliotēkā Epistemoloģija (epistḗmē — ‘zinātne’, ‘zināšanas’,, lógos — ‘prāts’), arī zināšanu teorija, izziņas teorija vai gnozeoloģija (gnósis — ‘atziņa’, ‘izzināšana’), ir mācība par zināšanām un izziņu, tā arī ir filozofijas nozare, kas pēta patiesības priekšnosacījumus.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Epistemoloģija · Redzēt vairāk »
Estētika
Dāvids (Mikelandželo) Estētika (no (aisthētikos) — '(sa)jūtošs') ir filozofijas nozare, kurā aplūko jautājumus par skaistumu, mākslu un daiļradi.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Estētika · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Fizika · Redzēt vairāk »
Glezniecība
Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika. Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera. Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika. Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs. Pastelis. Glezniecība ir tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli ar krāsu, līniju un gaismēnu palīdzību tiek atveidoti uz plaknēm, kas var būt, piemēram, papīrs, audums, kartons, koks vai sienas apmetums.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Glezniecība · Redzēt vairāk »
Globalizācija
Globalizācija ir daudzpusīga norise, kas saistīta ar saimnieciskām, sabiedriskām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, ar kurām vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Globalizācija · Redzēt vairāk »
Gotika
brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Gotika · Redzēt vairāk »
Gramatika
Gramatika ((grammatikḗ), no γράμμα (gramma) — 'burts') ir valodniecības apakšnozare, kurā ietilpst morfoloģija un sintakse.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Gramatika · Redzēt vairāk »
Hammurapi likumi
Hammurapi stēla Hammurapi likumi ir labi saglabājies babiloniešu likumu kodekss, kas tiek datēts ar 1772.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Hammurapi likumi · Redzēt vairāk »
Hinduisms
Brahmana izpausmi Hinduisms (सनातन धर्म) ir viena no senākajām reliģijām, kurām ir sekotāji mūsdienās.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Hinduisms · Redzēt vairāk »
Horeogrāfija
Gulbju ezers” horeogrāfija Horeogrāfija (khoreía — ‘deja’;, -graphíā — ‘raksts’) ir izpildītājmākslas veids, kurā tiek radītas un organizētas deju kustības un pozas, izmantojot noteiktas struktūras un kompozīcijas principus.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Horeogrāfija · Redzēt vairāk »
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »
Indas ielejas civilizācija
Indas ielejas civilizācijas atrašanās vieta. Indas ielejas civilizācija, arī Harapas civilizācija, bija Senās Indijas bronzas laikmeta civilizācija, kas attīstījās Indas upes baseinā un Arābijas jūras piekrastē no aptuveni 3300.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Indas ielejas civilizācija · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Indija · Redzēt vairāk »
Informācija
Informācija ir ziņas, dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Informācija · Redzēt vairāk »
Islāma pravieši
Pravieši islāmā ir personas, kurām islāmā piešķirts tituls nabi (no arābu valodas — 'pravietis', dsk. anbijā).
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Islāma pravieši · Redzēt vairāk »
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Islāms · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Japāna · Redzēt vairāk »
Jūdaisms
Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Jūdaisms · Redzēt vairāk »
Kabuki
Tokijā). Grafika kokgriezuma tehnikā, autors Utagava Kuņijoši (''Utagawa Toyokuni''). Kabuki ir pazīstams ar krāšņajiem kostīmiem un ar sarežģītu kumadori grimu, kam ir simboliska nozīme. Kabuki ( — 'dziesmas un dejas māksla') ir tradicionālā japāņu teātra forma, kas apvieno dziedāšanu, mūziku, deju un drāmu.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Kabuki · Redzēt vairāk »
Katas koks
Katas koks (Catha edulis, arī ēdamā kata) ir segsēkļu suga, kas ir izplatīta Somālijas pussalā un Arābijas pussalā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Katas koks · Redzēt vairāk »
Kino
Kadrs no Roundhejas dārza ainas, (''Roundhay Garden scene'') Luijs Le Prinss (''Louis Le Prince'') 1888. gads, 2 sek. īsfilma, vecākie līdz mūsdienām saglabājušies kustīgie kadri. Kino jeb kinematogrāfija (no sengrieķu κίνημα, kìnema 'kustība' un γράφειν, gràphein 'rakstīt') ir kustīgu attēlu fotografēšanas un filmēšanas māksla vai process, veicot to elektroniski, izmantojot attēla sensoru, vai ķīmiski, izmantojot gaismas jutīgu materiālu, piemēram, kinolenti.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Kino · Redzēt vairāk »
Konfūcijs
Konfūcijs jeb Kundzi (— "Viedais kungs"; dzimis 551. gadā p.m.ē., miris 479. gadā p.m.ē.) bija ievērojams Pavasara un Rudens perioda domātājs, filozofs un skolotājs Ķīnā, Džou dinastijas valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Konfūcijs · Redzēt vairāk »
Konfūcisms
Konfūcisms (儒學) ir ētiska un filozofiska uzskatu sistēma, kas cēlusies Ķīnā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Konfūcisms · Redzēt vairāk »
Korāns
Korāns Korāns (al qurʼān - burtiski: lasīšana) ir galvenais islāma reliģiskais teksts (islāma svētie raksti).
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Korāns · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Krāsa · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Kristietība · Redzēt vairāk »
Kultūra
Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Kultūra · Redzēt vairāk »
Kultūras identitāte
Kultūras identitāte ir personas piederības izjūta konkrētai kultūras kopienai, identificējoties ar tās kultūras modeļiem.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Kultūras identitāte · Redzēt vairāk »
Kulturoloģija
Kulturoloģija ir humanitāri integratīva zinātne par kultūru kā specifiski cilvēcisku dzīves veidu.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Kulturoloģija · Redzēt vairāk »
Laodzi
Laodzi bija Senās Ķīnas viedais, "Daodedzjin" autors.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Laodzi · Redzēt vairāk »
Lielā pirmmāte
paleolīta laika skulptūra '''''Vilendorfas Venera''''' (ap 24. — 22. gadu tūkstoti p.m.ē.) Lielā pirmmāte ir dieviete, ko nereti attēlo kā Zemes māti, galveno auglības dievību, dāsno Zemes iemiesojumu.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Lielā pirmmāte · Redzēt vairāk »
Literatūra
Literatūra (no — 'burts') jeb rakstniecība ir viss cilvēces uzrakstītais tekstu kopums ar māksliniecisku vai sabiedrisku nozīmi.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Literatūra · Redzēt vairāk »
Loģika
Loģiska izteiksme, kas uzrakstīta, izmantojot loģiskos simbolus Loģika (logiké — ‘pareizi domāt’) ir zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodem un to savstarpējām likumsakarībām.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Loģika · Redzēt vairāk »
Luga
Lugas norise. Luga ir literārs darbs, kura saturs atklājas darbībā un personu sarunās un kurš galvenokārt ir paredzēts iestudēšanai teātrī.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Luga · Redzēt vairāk »
Maija Kūle
Maija Kūle (dzimusi 1951. gada 21. aprīlī Lejasciemā) ir latviešu filozofe.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Maija Kūle · Redzēt vairāk »
Mākslas vingrošana
Grieķijas mākslas vingrotājas Mākslas vingrošana ir sporta veids, kurā sportistes individuāli vai komandās (komandā esot vismaz diviem cilvēkiem) veido kompozīcijas ar vienu vai diviem priekšmetiem: aukla, aplis, vāles, bumba, lente, kā arī brīvais vingrojums (netiek izmantots neviens no rīkiem).
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Mākslas vingrošana · Redzēt vairāk »
Mākslīgais intelekts
Robots ASIMO izmanto sensorus un mākslīgo intelektu, lai kāptu lejā pa kāpnēm Mākslīgais intelekts (MI) ( — AI) ir datorzinātņu un citu zinātņu nozare, kas pēta mašīnu saprātīgu izturēšanos, apmācību un pielāgošanos.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Mākslīgais intelekts · Redzēt vairāk »
Mūzika
La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Mūzika · Redzēt vairāk »
Mūzikas instruments
Flauta ar mūzikas notīm Mūzikas instruments ir priekšmets, kas radīts vai pielāgots, lai veidotu mūzikā izmantojamas skaņas — ritmiski organizētas, augstuma ziņā noteiktas, aptuvenas vai nenoteiktas.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Mūzikas instruments · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Mēness · Redzēt vairāk »
Mehāniskā kustība
Mehāniskā kustība ir kāda ķermeņa stāvokļa maiņa telpā attiecībā pret citiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Mehāniskā kustība · Redzēt vairāk »
Metafizika
Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Metafizika · Redzēt vairāk »
Monoteisms
kristietībā Monoteisms (mónos — 'viens' un, theós — 'dievs') jeb viendievība ir reliģiska pārliecība, ka pastāv tikai viens Dievs un atzīst tikai to, pretstatā duālismam un politeismam.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Monoteisms · Redzēt vairāk »
Morāle
Alegorija par morāli. (Tintoreto glezna) Morāle (kas savukārt no — 'tikumīgs') ir sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski nosaka cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Morāle · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Muzikoloģija
Piemēram, etnomuzikoloģijā ieraksta indiāņu dziesmas Muzikoloģija, arī mūzikas zinātne, ir zinātnes nozaru kopums, kas pēta mūziku.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Muzikoloģija · Redzēt vairāk »
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Neolīts · Redzēt vairāk »
Neverbālā komunikācija
Neverbālā komunikācija ir sazināšanās bez vārdiem, izmantojot tādus līdzekļus kā acu skatienu, mīmiku, žestus, pozas, pantomīmu, balsi - tās intonāciju, pauzes, fizisko distanci, izvietojumu telpā, apģērbu.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Neverbālā komunikācija · Redzēt vairāk »
Opera
Opera (no, "darbs mūzikā") ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā saturu izsaka ar dziedāšanu un simfoniskā orķestra spēli vai arī teātra ēka, kurā notiek operas izrādes.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Opera · Redzēt vairāk »
Orķestris
Halisko filharmonijas orķestris Orķestris ir salīdzinoši liels instrumentālistu ansamblis.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Orķestris · Redzēt vairāk »
Patriarhs
Patriarhs ((patriarchēs) — 'ģints galva', kas savukārt no πατριά (patria) — 'ģimene' un ἄρχειν (archein) — 'valdīt') var būt.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Patriarhs · Redzēt vairāk »
Poēma par Gilgamešu
Plāksnīte ar poēmas fragmentu Poēma par Gilgamešu ir sena Divupes odiseja.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Poēma par Gilgamešu · Redzēt vairāk »
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Politika · Redzēt vairāk »
Postmodernisms
Postmodernisms (- pēc modo - nupat) ir visaptveroša humanitāro zinātņu kustība, kam galvenokārt raksturīga objektīvās patiesības un metanaratīva noliegšana.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Postmodernisms · Redzēt vairāk »
Psiholoģija
Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Psiholoģija · Redzēt vairāk »
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Reliģija · Redzēt vairāk »
Renesanse
Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum).
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Renesanse · Redzēt vairāk »
Retorika
Glezna, kurā attēlots, kā Dēmostens trenējās runāt pie bangojošas jūras Retorika (rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Retorika · Redzēt vairāk »
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Riests · Redzēt vairāk »
Romāns
Migela de Servantesa darbs "Dons Kihots" (attēlā redzama titullapa) bija viens no pirmajiem populārajiem romāniem Romāns ir visplašākais prozas darbs vai sacerējums, kurā parasti raksturīgi izvērsta tēlu sistēma, atklāta atsevišķa cilvēka un sabiedrības attieksme ilgākā laika posmā, daudzpusīgi atsedzot galvenā varoņa dzīvi, personību, izaugsmi, domu un jūtu pasauli.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Romāns · Redzēt vairāk »
Runa
magnētiskās rezonanses tomogrāfiju Runa ir saziņas veids, ko veido valodas vārdi un frāzes.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Runa · Redzēt vairāk »
Sabiedrība
ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Sabiedrība · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Saule · Redzēt vairāk »
Semīti
Semītu valodu izplatība sakrīt ar semītu tautu izplatības areālu Semīti ir vienots termins etniskājām grupām, kas runā semītu valodās.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Semīti · Redzēt vairāk »
Senā Ķīna
Senā Ķīna Haņu dinastijas laikā (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.) Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Senā Ķīna · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Senā Divupe
Senās Divupes pilsētu lokalizācija mūsdienās. Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Senā Divupe · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Persija
Persijas impērija ((Iran-e bozorg), (Iranzamin)) ir apzīmējums persiešu lielvalstij un civilizācijai senajos laikos Centrālāzijā laikā posmā no 6.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Senā Persija · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Simbols
Dažādu reliģiju grafiski simboli Simbols ir tēls (priekšmets, parādība, dzīva būtne), ar ko tiek pausta vai atzīmēta kāda ideja vai tēls mākslas darbā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Simbols · Redzēt vairāk »
Sinhronā peldēšana
Krievijas sinhronās peldēšanas komanda Sinhronā peldēšana ir sporta veids, kurā sportisti ūdenī veido kompozīcijas mūzikas pavadībā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Sinhronā peldēšana · Redzēt vairāk »
Skaņdarbs
Skaņdarbs jeb muzikāla kompozīcija ir jebkurš oriģināls mūzikas gabals vai muzikālas struktūras darbs.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Skaņdarbs · Redzēt vairāk »
Sociālās zinātnes
Sociālās jeb sabiedriskās zinātnes ir visas zinātnes nozares, kurās pēta cilvēkus un cilvēku sabiedriskās attiecības.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Sociālās zinātnes · Redzēt vairāk »
Sports
Sports Sports (cēlies no disport — ‘spēle, izklaidēšanās’) ir fiziskas aktivitātes un spēles, kas tiek veiktas, lai tiktu saglabāta un uzlabota cilvēka fiziskā un garīgā veselība.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Sports · Redzēt vairāk »
Tēlniecība
Tēlniecība ir tēlotājas mākslas veids, trīsdimensiju māksla, kurā no dažādiem materiāliem (koka, akmens, māla, ģipša, metāla u. c.) tiek radīti telpiski mākslas tēli, darbi (ciļņi, statujas, skulptūras u. c.).
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Tēlniecība · Redzēt vairāk »
Tēlotāja māksla
Pie tēlotājas mākslas pieder mākslas žanri, kur radītos darbus var novērtēt, vizuāli aplūkojot to skaistumu Tēlotāja māksla, tēlotājmāksla jeb vizuālā māksla ir mākslas veids, kas īstenību atspoguļo vizuālos tēlos — telpā vai plaknē.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Tēlotāja māksla · Redzēt vairāk »
Teātris
Ņujorkas štata teātris. Teātris ((théatron) — 'skatītāju vietas') ir mākslas veids, kas nodarbojas ar dramaturģijas darbu (lugu) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, tas ir, dramatisko izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku un tā tālāk.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Teātris · Redzēt vairāk »
Tibeta
Tibetas kultūrvēsturiskais reģions ar mūsdienu robežām. Tibeta ir kultūrvēsturisks reģions Centrālāzijā.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Tibeta · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Tora
Atvērta Tora dievkalpojuma laikā Tora (senebreju: תּוֹרָה (torah) — ‘mācība, likums’) ir Vecās Derības pirmo piecu, Mozum piedēvēto, grāmatu kopuma apzīmējums.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Tora · Redzēt vairāk »
Trīsdimensiju telpa
Trīsdimensiju koordinātu sistēma, X ass vērsta pret skatītāju Kubs Trīsdimensiju telpa ir pasaules ģeometriskais modelis.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Trīsdimensiju telpa · Redzēt vairāk »
Upanišadas
lotosa lapas Upanišadas (dēvanāgarī उपनिषद, izrunā) ir hinduisma raksti, kuros pamatā aplūkota meditācija un filozofija, taču atrodami arī garīgu debašu un strīdu pieraksti, kā arī mantras, rituālu norādījumi, pamācības priesteriem, jogas un meditācijas komentāri, pārdomas par Vienu un tā izpausmēm.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Upanišadas · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Valoda · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Valodu uzskaitījumi
Valodu uzskaitījumi.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Valodu uzskaitījumi · Redzēt vairāk »
Vēdas
Rigvēdas manuskripts devanagari rakstībā, XIX gs. sākums Vēdas ( — 'viedums', 'zināšanas', 'patiesība') ir senākie hinduisma svētie raksti.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Vēdas · Redzēt vairāk »
Vēstule
Vēstule un aploksne Vēstule ir rakstisks ziņojums, kas satur informāciju, kuru vēstules rakstītājs nosūta adresātam.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Vēstule · Redzēt vairāk »
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Vēsture · Redzēt vairāk »
Vecā Derība
Glika tulkojums, 1689) Vecā Derība ir jūdaismā galvenā, un kristīgajā mācībā viena no divām (otra ir Jaunā Derība), galvenajām atklāsmes liecībām, un ir šo reliģiju svētie teksti.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Vecā Derība · Redzēt vairāk »
Vidusamerika
Vidusamerika ir Amerikas reģions.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Vidusamerika · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Zigmunds Freids
Zigmunds Freids (dzimis, miris), pilnajā vārdā Zigismunds Šlomo Freids (Sigismund Schlomo Freud), bija ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Zigmunds Freids · Redzēt vairāk »
Zināšanas
Rietumu pasaulē Atēnas pūce ir zināšanu simbols Zināšanas ir informācijas kopums, kas iegūts apmācības vai pētniecības procesā, kā arī no pieredzes.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Zināšanas · Redzēt vairāk »
Zoroastrisms
Zoroastrisma simbols — Faravahars Zoroastrisms ir sena duālistiska persiešu reliģija un filozofija, kas balstīta uz mācību, ko piedēvē pravietim Zaratustram jeb Zoroastram.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un Zoroastrisms · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Humanitārās zinātnes un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
