Humanitārās zinātnes un Zinātne

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Humanitārās zinātnes un Zinātne

Humanitārās zinātnes vs. Zinātne

Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā. supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Astronomija un Humanitārās zinātnes · Astronomija un Zinātne · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.

Cilvēks un Humanitārās zinātnes · Cilvēks un Zinātne · Redzēt vairāk »

Dabaszinātnes

Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādītas piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.

Dabaszinātnes un Humanitārās zinātnes · Dabaszinātnes un Zinātne · Redzēt vairāk »

Ekonomika

Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.

Ekonomika un Humanitārās zinātnes · Ekonomika un Zinātne · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Filozofija un Humanitārās zinātnes · Filozofija un Zinātne · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Fizika un Humanitārās zinātnes · Fizika un Zinātne · Redzēt vairāk »

Indas ielejas civilizācija

Indas ielejas civilizācijas atrašanās vieta. Indas ielejas civilizācija, arī Harapas civilizācija, bija Senās Indijas bronzas laikmeta civilizācija, kas attīstījās Indas upes baseinā un Arābijas jūras piekrastē no aptuveni 3300.

Humanitārās zinātnes un Indas ielejas civilizācija · Indas ielejas civilizācija un Zinātne · Redzēt vairāk »

Psiholoģija

Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.

Humanitārās zinātnes un Psiholoģija · Psiholoģija un Zinātne · Redzēt vairāk »

Relativitātes teorija

Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.

Humanitārās zinātnes un Relativitātes teorija · Relativitātes teorija un Zinātne · Redzēt vairāk »

Renesanse

Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum).

Humanitārās zinātnes un Renesanse · Renesanse un Zinātne · Redzēt vairāk »

Sabiedrība

ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).

Humanitārās zinātnes un Sabiedrība · Sabiedrība un Zinātne · Redzēt vairāk »

Senā Ķīna

Senā Ķīna Haņu dinastijas laikā (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.) Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.

Humanitārās zinātnes un Senā Ķīna · Senā Ķīna un Zinātne · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Humanitārās zinātnes un Senā Ēģipte · Senā Ēģipte un Zinātne · Redzēt vairāk »

Senā Divupe

Senās Divupes pilsētu lokalizācija mūsdienās. Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.

Humanitārās zinātnes un Senā Divupe · Senā Divupe un Zinātne · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Humanitārās zinātnes un Senā Grieķija · Senā Grieķija un Zinātne · Redzēt vairāk »

Senā Persija

Persijas impērija ((Iran-e bozorg), (Iranzamin)) ir apzīmējums persiešu lielvalstij un civilizācijai senajos laikos Centrālāzijā laikā posmā no 6.

Humanitārās zinātnes un Senā Persija · Senā Persija un Zinātne · Redzēt vairāk »

Sociālās zinātnes

Sociālās jeb sabiedriskās zinātnes ir visas zinātnes nozares, kurās pēta cilvēkus un cilvēku sabiedriskās attiecības.

Humanitārās zinātnes un Sociālās zinātnes · Sociālās zinātnes un Zinātne · Redzēt vairāk »

Valodniecība

Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no  — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.

Humanitārās zinātnes un Valodniecība · Valodniecība un Zinātne · Redzēt vairāk »

Vēsture

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.

Humanitārās zinātnes un Vēsture · Vēsture un Zinātne · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Humanitārās zinātnes un Viduslaiki · Viduslaiki un Zinātne · Redzēt vairāk »

Zināšanas

Rietumu pasaulē Atēnas pūce ir zināšanu simbols Zināšanas ir informācijas kopums, kas iegūts apmācības vai pētniecības procesā, kā arī no pieredzes.

Humanitārās zinātnes un Zināšanas · Zināšanas un Zinātne · Redzēt vairāk »