Igaunijas vēsture un Lielais Ziemeļu karš

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Igaunijas vēsture un Lielais Ziemeļu karš

Igaunijas vēsture vs. Lielais Ziemeļu karš

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām. Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Alūksnes viduslaiku pils

Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.

Alūksnes viduslaiku pils un Igaunijas vēsture · Alūksnes viduslaiku pils un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Boriss Šeremetjevs

Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.

Boriss Šeremetjevs un Igaunijas vēsture · Boriss Šeremetjevs un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Cēsis un Igaunijas vēsture · Cēsis un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Dānija un Igaunijas vēsture · Dānija un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Hanzas savienība un Igaunijas vēsture · Hanzas savienība un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Harija

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Harija un Igaunijas vēsture · Harija un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Hījumā

Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.

Hījumā un Igaunijas vēsture · Hījumā un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Igaunija un Igaunijas vēsture · Igaunija un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Jervas zeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Igaunijas vēsture un Jervas zeme · Jervas zeme un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Kauja pie Omuļiem

Kauja pie Omuļiem bija viena no lielajām kaujām starp zviedru un krievu karaspēku Lielā Ziemeļu kara pirmajā periodā.

Igaunijas vēsture un Kauja pie Omuļiem · Kauja pie Omuļiem un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.

Igaunijas vēsture un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Igaunijas vēsture un Kokneses pils · Kokneses pils un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Narvas kauja (1700)

1700.

Igaunijas vēsture un Narvas kauja (1700) · Lielais Ziemeļu karš un Narvas kauja (1700) · Redzēt vairāk »

Nīštates miera līgums

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.

Igaunijas vēsture un Nīštates miera līgums · Lielais Ziemeļu karš un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Igaunijas vēsture un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Lielais Ziemeļu karš un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Igaunijas vēsture un Pērnava · Lielais Ziemeļu karš un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Igaunijas vēsture un Pleskava · Lielais Ziemeļu karš un Pleskava · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Igaunijas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Lielais Ziemeļu karš un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Poltavas kauja

Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.

Igaunijas vēsture un Poltavas kauja · Lielais Ziemeļu karš un Poltavas kauja · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Igaunijas vēsture un Sāmsala · Lielais Ziemeļu karš un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Igaunijas vēsture un Tallina · Lielais Ziemeļu karš un Tallina · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Igaunijas vēsture un Tartu · Lielais Ziemeļu karš un Tartu · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Igaunijas vēsture un Viļņas ūnija · Lielais Ziemeļu karš un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.

Igaunijas vēsture un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Lielais Ziemeļu karš un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »

Viruzeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.

Igaunijas vēsture un Viruzeme · Lielais Ziemeļu karš un Viruzeme · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Igaunijas vēsture un Zviedru Igaunija · Lielais Ziemeļu karš un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Igaunijas vēsture un Zviedru Vidzeme · Lielais Ziemeļu karš un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1701. gads

1701.

1701. gads un Igaunijas vēsture · 1701. gads un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »