Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)

Indekss Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)

Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.

Satura rādītājs

  1. 131 attiecības: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219), Alberts fon Bukshēvdens, Alebrands, Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223), Autine, Šlēsviga-Holšteina, Bernhards no Lipes, Beverīnas aplenkums, Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211), Burtnieks, Cēsis, Cēsu Bertolds, Dabrelis, Daugavgrīva, Daugavgrīvas klosteris, Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219), Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222), Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Esterjētlandes lēne, Folkvins, Frīdrihs I Barbarosa, Gauja, Harija, Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Honorijs III, Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215), Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223), Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223), Igaunija, Imera, Indriķa hronika, Inocents III, Jārls, Jūhans I Sverkersons, Jervas zeme, Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219), Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215), Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224), Karagājiens uz Sakalu (1208), Karagājiens uz Sakalu (1223), Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227), Kauja pie Imeras, Kauja pie Otepē (1217), Kauja pie Sāmsalas (1215), Kauja pie Turaidas (1211), Kaupo, Koknese (valsts), Krievi, Krusta kari, ... Izvērst indekss (81 vairāk) »

"Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)

1219.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Alberts fon Bukshēvdens

Alebrands

Alebrands (latīņu valodā: Alebrandus, Alabrandus; 12./13. gs.), pazīstams arī kā Alabrands, Alobrands, bija katoļu garīdznieks un viens no pirmajiem misionāriem Livonijā.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Alebrands

Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)

1223.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)

Autine

Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Autine

Šlēsviga-Holšteina

Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Šlēsviga-Holšteina

Bernhards no Lipes

Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), Sēlijas bīskaps (1218—1224).

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Bernhards no Lipes

Beverīnas aplenkums

Beverīnas aplenkums notika 1208.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Beverīnas aplenkums

Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211)

Otrais Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni uz igauņu zemēm notika 1211.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211)

Burtnieks

Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Burtnieks

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Cēsis

Cēsu Bertolds

Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217).

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Cēsu Bertolds

Dabrelis

Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Dabrelis

Daugavgrīva

Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Daugavgrīva

Daugavgrīvas klosteris

Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Daugavgrīvas klosteris

Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)

1219.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)

Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Sāmsala apzīmēta ar vācu nosaukumu Ösel. Aprakstītā kauja, visticamāk, notika pie Kuresāres pils (kartē - ''Arensburg''). Dāņu 1222.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Dānija

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Dānijas karaļu uzskaitījums

Esterjētlandes lēne

Esterjētlandes lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē, Jētalandes vēsturiskajā zemē.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Esterjētlandes lēne

Folkvins

Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Folkvins

Frīdrihs I Barbarosa

Frīdrihs I (saukts Barbarosa (Barbarossa); dzimis 1122. gadā, miris) bija Hoenštaufenu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1155.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Frīdrihs I Barbarosa

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Gauja

Harija

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Harija

Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)

Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)

Honorijs III

Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Honorijs III

Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)

1215.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)

Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)

1223.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)

Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)

1223.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Igaunija

Imera

Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Imera

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Indriķa hronika

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Inocents III

Jārls

Jārls bija dzimtas aristokrātijas tituls vikingu laikā, ieņemamais amats (karaļa karaspēka karavadonis) viduslaiku Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Jārls

Jūhans I Sverkersons

Jūhans I Sverkersons jeb Jūhans I (1201–1222) kopš 1216.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Jūhans I Sverkersons

Jervas zeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Jervas zeme

Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)

1219.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)

Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)

1215.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)

Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)

1224.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)

Karagājiens uz Sakalu (1208)

1208.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Karagājiens uz Sakalu (1208)

Karagājiens uz Sakalu (1223)

1223.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Karagājiens uz Sakalu (1223)

Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)

1227.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)

Kauja pie Imeras

Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Kauja pie Imeras

Kauja pie Otepē (1217)

1217.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Kauja pie Otepē (1217)

Kauja pie Sāmsalas (1215)

1215.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Kauja pie Sāmsalas (1215)

Kauja pie Turaidas (1211)

Kauja pie Turaidas notika 1211.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Kauja pie Turaidas (1211)

Kaupo

Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Kaupo

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Koknese (valsts)

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Krievi

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Krusta kari

Kuresāre

Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Kuresāre

Labieši

Labieši ir Indriķa hronikā lietots apzīmējums lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem, kurš pastāvējis līdz 14.—15.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Labieši

Lamberts (bīskaps)

Sēlijas bīskapa Lamberta zīmogs. Apliecošais uzraksts: ''Lambertus Dei Gra(tia) Seloniensis Ep(is)c(opus)''. Lamberts, bija otrais Sēlijas (1224—1226), vēlāk pirmais Zemgales bīskaps (1226—1232).

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Lamberts (bīskaps)

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Latgaļi

Latviešu Indriķis

Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Latviešu Indriķis

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Lībieši

Lēdurga

Lēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novada Lēdurgas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Lēdurga

Leales bīskapija

Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Leales bīskapija vai Igaunijas bīskapija bija pirmā Romas katoļu baznīcas diacēze Igaunijas teritorijā.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Leales bīskapija

Lembits

Lembits jeb Sakalas Lembits (igauņu: Lembitu, hronikās: Lambite, Lambito, Lembitus, Lembito) bija igauņu karavadonis un viens no Sakalas igauņu vecākajiem, kurš ir atkārtoti pieminēts Indriķa hronikas aprakstītajos notikumos no 1211.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Lembits

Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)

1215.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)

Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223)

1223.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223)

Lihula

Lihula, agrāk Leāle, ir pagasta pakļautības pilsēta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Lihula

Linšēpinga

Linšēpinga ir pilsēta Zviedrijas dienvidos, 200 kilometru attālumā no Stokholmas.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Linšēpinga

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Livonijas bīskapija

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Livonijas krusta kari

Magdeburga

Magdeburga ir pilsēta Vācijas centrālajā daļā pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Magdeburga

Meluks

Meluks bija viens no Tālavas vecākajiem un karavadoņiem, kas pieminēts 1219.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Meluks

Metsepole

Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Metsepole

Muhu

Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Muhu

Ninnus

Ninnus (? — 1211) bija Gaujas līvu vecākais, kas pieminēts Livonijas Indriķa hronikā 1210.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Ninnus

Otepē

Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Otepē

Otrais karagājiens uz Jervu (1217)

Otrais karagājiens uz Jervu notika 1216./1217.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Otrais karagājiens uz Jervu (1217)

Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)

1216.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)

Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)

Otrais karagājiens uz Ugauniju notika 1209./1210.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)

Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)

1216.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)

Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)

Pirmais karagājiens uz Jervu notika 1211./1212.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)

Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211)

Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums notika 1211.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211)

Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)

Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)

Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)

Pirmais karagājiens uz Ugauniju notika 1208.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Pleskava

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Pleskavas kņazi

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Polockas kņazi

Rameka

Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Rameka

Rūdolfs no Kaseles

Rūdolfs no Kaseles bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa bruņniekiem, kas cēlies no Kaseles, Hesenes zemes ziemeļos.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Rūdolfs no Kaseles

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Rīga

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Rīgas arhibīskapija

Rīgene

Rīgene ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2).

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Rīgene

Rūsiņš

Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Rūsiņš

Ridala

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Ridala

Rozula

Rozula (agrāk arī Rozbeķi, Rozbeķu muiža, Vienotnes) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Stalbes pagastā. Izvietojusies ziemeļos no autoceļa P14 Divupes krastos 6 km no novada centra Stalbes un 78 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušo Rozbeķu muižas (Rosenbeck) centru. Līdz 1949.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Rozula

Sakala

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Sakala

Satekle

Satekle vai Sotekle bija Vidzemes latgaļu zemes Tālavas pils un pilsnovads 13.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Satekle

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Sāmsala

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sēlijas bīskapi

a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlijas bīskapi bija viduslaiku valdnieki Sēlijas bīskapijā tagadējās Latvijas teritorijā.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Sēlijas bīskapi

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Sēlijas bīskapija

Sigulda

Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Sigulda

Sontagana

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimtā. Sontagana atradās Lēnes zemes dienvidos (kartē - ''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Sontagana (no soo - “purvs” un tagana - “aiz”) bija sens igauņu novads tagadējā Pērnavas apriņķī, uz rietumiem un ziemeļrietumiem no Pērnavas, kas pirmo reizi 1210.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Sontagana

Svētā Matīsa dienas kauja

Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Svētā Matīsa dienas kauja

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Svētā Romas impērija

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Tallina

Tallinas aplenkums (1221)

1221.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Tallinas aplenkums (1221)

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Tartu

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Tālava

Tālivaldis

Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Tālivaldis

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Tērbatas bīskapija

Tērbatas kauja (1224)

1224.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Tērbatas kauja (1224)

Teoderihs fon Bukshēvdens

Teoderihs fon Bukshēvdens bija Livonijas bīskapa Alberta vecākais brālis, kas 1203.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Teoderihs fon Bukshēvdens

Teoderihs no Turaidas

Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Teoderihs no Turaidas

Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)

Trešais karagājiens uz Ugauniju notika 1210.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)

Trikāta

Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Trikāta

Turaida (zeme)

Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Turaida (zeme)

Ugaunieši

veru dialektos Ugaunieši jeb ugauņi bija viena no somugru maztautām, no kuras 13.—16.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Ugaunieši

Ugaunija

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Ugaunija

Valdemārs II Estridsens

Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Valdemārs II Estridsens

Varidotis

Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Varidotis

Varigerbs

Varigerbs jeb Varigribs (tekstos: Warigerbe, Warigribbe) bija viens no 13.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Varigerbs

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Veļikijnovgoroda

Vesiķis

Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Vesiķis

Vetseke

Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Vetseke

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Vilhelms no Modenas

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Viljandi

Viruzeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Viruzeme

Vladimirs (Polockas kņazs)

Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Vladimirs (Polockas kņazs)

Vladimirs Mstislavičs

Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Vladimirs Mstislavičs

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Zobenbrāļu ordenis

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Zviedrija

Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)

Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220) notika 1220.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)

1208. gads

1208.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un 1208. gads

1227. gads

1227.

Skatīt Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) un 1227. gads

Zināms kā Igaunijas zemju pakļaušana, Igaunijas zemju pakļaušana (1208-1227).

, Kuresāre, Labieši, Lamberts (bīskaps), Latgaļi, Latviešu Indriķis, Lībieši, Lēdurga, Leales bīskapija, Lembits, Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215), Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223), Lihula, Linšēpinga, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Magdeburga, Meluks, Metsepole, Muhu, Ninnus, Otepē, Otrais karagājiens uz Jervu (1217), Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216), Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209), Pirmais karagājiens uz Hariju (1216), Pirmais karagājiens uz Jervu (1212), Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211), Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211), Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208), Pleskava, Pleskavas kņazi, Polockas kņazi, Rameka, Rūdolfs no Kaseles, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rīgene, Rūsiņš, Ridala, Rozula, Sakala, Satekle, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēlijas bīskapi, Sēlijas bīskapija, Sigulda, Sontagana, Svētā Matīsa dienas kauja, Svētā Romas impērija, Tallina, Tallinas aplenkums (1221), Tartu, Tālava, Tālivaldis, Tērbatas bīskapija, Tērbatas kauja (1224), Teoderihs fon Bukshēvdens, Teoderihs no Turaidas, Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210), Trikāta, Turaida (zeme), Ugaunieši, Ugaunija, Valdemārs II Estridsens, Varidotis, Varigerbs, Veļikijnovgoroda, Vesiķis, Vetseke, Vilhelms no Modenas, Viljandi, Viruzeme, Vladimirs (Polockas kņazs), Vladimirs Mstislavičs, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220), 1208. gads, 1227. gads.