Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Inflantijas vaivadija un Piltenes apgabals

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Inflantijas vaivadija un Piltenes apgabals

Inflantijas vaivadija vs. Piltenes apgabals

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629. Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Līdzības starp Inflantijas vaivadija un Piltenes apgabals

Inflantijas vaivadija un Piltenes apgabals ir 20 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Gothards Ketlers, Jānis Hodkevičs, Korfi, Krievijas Impērija, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas ordenis, Livonijas vietvalži, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Zviedru Vidzeme, 1561. gads, 1629. gads, 1795. gads.

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Gothards Ketlers un Inflantijas vaivadija · Gothards Ketlers un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Jānis Hodkevičs

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.

Inflantijas vaivadija un Jānis Hodkevičs · Jānis Hodkevičs un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Korfi

Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Inflantijas vaivadija un Korfi · Korfi un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Inflantijas vaivadija un Krievijas Impērija · Krievijas Impērija un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Inflantijas vaivadija un Kurzemes bīskapija · Kurzemes bīskapija un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Inflantijas vaivadija un Kurzemes guberņa · Kurzemes guberņa un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Inflantijas vaivadija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Inflantijas vaivadija un Lielais Ziemeļu karš · Lielais Ziemeļu karš un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Inflantijas vaivadija un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Inflantijas vaivadija un Livonijas vietvalži · Livonijas vietvalži un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Inflantijas vaivadija un Otrais Ziemeļu karš · Otrais Ziemeļu karš un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Inflantijas vaivadija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Piltenes apgabals un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Inflantijas vaivadija un Polijas—Lietuvas ūnija · Piltenes apgabals un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Inflantijas vaivadija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Piltenes apgabals un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.

Inflantijas vaivadija un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Piltenes apgabals un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Inflantijas vaivadija un Zviedru Vidzeme · Piltenes apgabals un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1561. gads

1561.

1561. gads un Inflantijas vaivadija · 1561. gads un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

1629. gads

1629.

1629. gads un Inflantijas vaivadija · 1629. gads un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

1795. gads un Inflantijas vaivadija · 1795. gads un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Inflantijas vaivadija un Piltenes apgabals

Inflantijas vaivadija ir 91 attiecības, bet Piltenes apgabals ir 111. Tā kā viņi ir kopīgs 20, Jaccard indekss ir 9.90% = 20 / (91 + 111).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Inflantijas vaivadija un Piltenes apgabals. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »