Līdzības starp Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 65 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aizpūre, Andrusovas pamiers, Šadurski, Šķaune, Borhi, Brigi, Brodaiža, Bujņicki, Cēsu vaivadija, Cibla, Dagda, Daugavpils trakts, Dominikāņu ordenis, Gothards Ketlers, Grodņas ūnija (1566), Hilzeni, Istra (Istras pagasts), Jans Andžejs Plāters, Jānis Hodkevičs, Jezuīti, Konecpole, Korfi, Krievijas Impērija, Krustpils pils, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Līveni, Lietuvas lielkņaziste, ..., Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Ludzas pils, Ludzas trakts, Manteifeļi, Marienhauzenas pils, Mihaēls Rots, Nirza, Otrais Ziemeļu karš, Pasiene, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pilda, Plāteri, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Pokumina, Polijas—Lietuvas ūnija, Raipole, Rēmeri, Rēzeknes pilskalns, Rēzeknes trakts, Rundēni, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Tīzenhauzeni, Ungerni-Šternbergi, Upsālas Universitāte, Viļakas trakts, Viļņas ūnija, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Zībergi, Zviedru Vidzeme, 1561. gads, 1629. gads, 1795. gads. Izvērst indekss (35 vairāk) »
Aizpūre
Aizpūre var būt.
Aizpūre un Inflantijas vaivadija · Aizpūre un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Andrusovas pamiers
Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma. Andrusovas pamiers, dažkārt minēts arī kā Andrusovas miera līgums, bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza krievu-poļu (1654-1667) karu.
Andrusovas pamiers un Inflantijas vaivadija · Andrusovas pamiers un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Šadurski
Šadursku dzimtas ģerbonis Šadurski ir poļu dzimta, kas ieceļojusi Inflantijas vaivadijā 17.
Šadurski un Inflantijas vaivadija · Šadurski un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Šķaune
Šķaune (agrāk Landskorona, Poļeščina) ir apdzīvota vieta Krāslavas novada Šķaunes pagastā, pagasta centrs.
Šķaune un Inflantijas vaivadija · Šķaune un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Borhi
Borhu dzimtas ģerbonis Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007) Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.
Borhi un Inflantijas vaivadija · Borhi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Brigi
Brigi (agrāk Briģi) ir apdzīvota vieta Ludzas novada Brigu pagastā, pagasta centrs.
Brigi un Inflantijas vaivadija · Brigi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Brodaiža
Brodaiža (arī Brodaiži, Bradaiža) ir ciems Ludzas novada Pildas pagastā.
Brodaiža un Inflantijas vaivadija · Brodaiža un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Bujņicki
Bujņicki (Bujniccy, Bujnicki) jeb Buiņicki ir sena lietuviešu cilmes poļu dzimta, kas 18.
Bujņicki un Inflantijas vaivadija · Bujņicki un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Cēsu vaivadija un Inflantijas vaivadija · Cēsu vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Cibla
Cibla ir apdzīvota vieta Ludzas novada Ciblas pagastā Ludzas upes krastā, pagasta centrs.
Cibla un Inflantijas vaivadija · Cibla un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Dagda
Dagda ir pilsēta Krāslavas novadā Latgalē.
Dagda un Inflantijas vaivadija · Dagda un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Daugavpils trakts
Daugavpils (''Düneburgh'') kā Inflantijas vaivadijas galvaspilsētas karte (1655). Daugavpils trakts jeb Daugavpils stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Daugavpils (tolaik Dineburgas) pilsētā.
Daugavpils trakts un Inflantijas vaivadija · Daugavpils trakts un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Dominikāņu ordenis
Sv. Dominiks Sprediķotāju ordenis, arī Brāļu Dominikāņu (Sprediķotāju) ordenis (pēc 15. gadsimta vairāk pazīstami kā Dominikāņu ordenis jeb Dominikāņi, saīsinājums: OP), bija sv. Dominika dibināts garīgais ordenis.
Dominikāņu ordenis un Inflantijas vaivadija · Dominikāņu ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Inflantijas vaivadija · Gothards Ketlers un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Grodņas ūnija (1566) un Inflantijas vaivadija · Grodņas ūnija (1566) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Hilzeni
Hilzenu dzimtas ģerbonis Smoļenskas katoļu bīskaps Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775) Hilzenu dzimtas celtā Dagdas katoļu baznīca (1741) Hilzeni ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči izsekojami līdz 14.
Hilzeni un Inflantijas vaivadija · Hilzeni un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Istra (Istras pagasts)
Istra ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā.
Inflantijas vaivadija un Istra (Istras pagasts) · Istra (Istras pagasts) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Jans Andžejs Plāters
Jans Andžejs Plāters (dzimis 1626. gadā, miris) bija grāfs, Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1695.
Inflantijas vaivadija un Jans Andžejs Plāters · Jans Andžejs Plāters un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Inflantijas vaivadija un Jānis Hodkevičs · Jānis Hodkevičs un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Inflantijas vaivadija un Jezuīti · Jezuīti un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Konecpole
Konecpole ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā.
Inflantijas vaivadija un Konecpole · Konecpole un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Korfi
Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Inflantijas vaivadija un Korfi · Korfi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Inflantijas vaivadija un Krievijas Impērija · Krievijas Impērija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Inflantijas vaivadija un Krustpils pils · Krustpils pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Inflantijas vaivadija un Kurzemes bīskapija · Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Inflantijas vaivadija un Kurzemes guberņa · Kurzemes guberņa un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Inflantijas vaivadija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Inflantijas vaivadija un Latgale · Latgale un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Inflantijas vaivadija un Līveni · Līveni un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Inflantijas vaivadija un Lietuvas lielkņaziste · Lietuvas lielkņaziste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Inflantijas vaivadija un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Inflantijas vaivadija un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Inflantijas vaivadija un Livonijas vietvalži · Livonijas vietvalži un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Ludzas pils
Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.
Inflantijas vaivadija un Ludzas pils · Ludzas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Ludzas trakts
Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798). Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā. Ludzas trakts jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.
Inflantijas vaivadija un Ludzas trakts · Ludzas trakts un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Manteifeļi
Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.
Inflantijas vaivadija un Manteifeļi · Manteifeļi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Inflantijas vaivadija un Marienhauzenas pils · Marienhauzenas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Mihaēls Rots
Mihaēls Rots (arī Miķelis Rots; dzimis, miris) bija latgaliešu rakstnieks, tulkotājs, katoļu garīdznieks, misionārs.
Inflantijas vaivadija un Mihaēls Rots · Mihaēls Rots un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Nirza
Nirza ir apdzīvota vieta Ludzas novada Nirzas pagastā, pagasta centrs.
Inflantijas vaivadija un Nirza · Nirza un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Inflantijas vaivadija un Otrais Ziemeļu karš · Otrais Ziemeļu karš un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pasiene
Pasiene (arī Pasīne, Posīne) ir apdzīvota vieta Ludzas novada Pasienes pagastā, pagasta centrs.
Inflantijas vaivadija un Pasiene · Pasiene un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pilda
Pilda ir ciems Ludzas novada Pildas pagastā, pagasta centrs.
Inflantijas vaivadija un Pilda · Pilda un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Plāteri
Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.
Inflantijas vaivadija un Plāteri · Plāteri un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Inflantijas vaivadija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pokumina
Pokumina ir ciems Cirmas pagastā, Ludzas novadā.
Inflantijas vaivadija un Pokumina · Pokumina un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Inflantijas vaivadija un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Raipole
Raipole var būt.
Inflantijas vaivadija un Raipole · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Raipole ·
Rēmeri
Rēmeru dzimtas Baltijas atzara ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Rēmeri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 16.
Inflantijas vaivadija un Rēmeri · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēmeri ·
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Inflantijas vaivadija un Rēzeknes pilskalns · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēzeknes pilskalns ·
Rēzeknes trakts
Rēzeknes trakta ziemeļdaļa pēc iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Rēzeknes pils drupas 1797. gadā (no J.K.Broces kolekcijas). Rēzeknes trakts jeb Rēzeknes stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Rēzeknes pilsētā.
Inflantijas vaivadija un Rēzeknes trakts · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēzeknes trakts ·
Rundēni
Rundēni (arī Rundāni) ir ciems Ludzas novada Rundēnu pagastā, pagasta centrs.
Inflantijas vaivadija un Rundēni · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rundēni ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Inflantijas vaivadija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Inflantijas vaivadija un Sigismunds II Augusts · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds II Augusts ·
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Inflantijas vaivadija un Tīzenhauzeni · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tīzenhauzeni ·
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Inflantijas vaivadija un Ungerni-Šternbergi · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ungerni-Šternbergi ·
Upsālas Universitāte
Upsālas Universitāte ir 1477.
Inflantijas vaivadija un Upsālas Universitāte · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Upsālas Universitāte ·
Viļakas trakts
Viļakas trakts pēc pievienošanas Ludzas traktam un iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Marienhauzenas pils drupas pēc sagraušanas 18. gs. sākumā. Viļakas trakts jeb Viļakas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Marienhauzenas pilī.
Inflantijas vaivadija un Viļakas trakts · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Viļakas trakts ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Inflantijas vaivadija un Viļņas ūnija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Viļņas ūnija ·
Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.
Inflantijas vaivadija un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi ·
Zībergi
Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.
Inflantijas vaivadija un Zībergi · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zībergi ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Inflantijas vaivadija un Zviedru Vidzeme · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zviedru Vidzeme ·
1561. gads
1561.
1561. gads un Inflantijas vaivadija · 1561. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
1629. gads
1629.
1629. gads un Inflantijas vaivadija · 1629. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
1795. gads
1795.
1795. gads un Inflantijas vaivadija · 1795. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Salīdzinājums starp Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Inflantijas vaivadija ir 91 attiecības, bet Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 198. Tā kā viņi ir kopīgs 65, Jaccard indekss ir 22.49% = 65 / (91 + 198).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: