Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Anatomija, Atmiņa, Ģenētika, Datorzinātne, Domāšana, Eksperiments, Emocijas, Fakts, Iedzimtība, Intelektuālais īpašums, Intelektuālās attīstības koeficients, Iztēle, Izziņa (filozofija), Kognitīvā psiholoģija, Kritiskā domāšana, Latīņu valoda, Loģika, Mašīna, Matemātika, Mācīšanās, Mākslīgais intelekts, Nervu sistēma, Sabiedrība, Saziņa, Smadzenes, Teorija, Uzņēmums, Uzvedība, Vadītājs, Zināšanas, Zinātne, Zinātnieks, 19. gadsimts, 20. gadsimts.
Anatomija
Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.
Jaunums!!: Intelekts un Anatomija · Redzēt vairāk »
Atmiņa
Atmiņa ir centrālās nervu sistēmas process, kas nodrošina informācijas atcerēšanos, uzglabāšanu un reproducēšanu.
Jaunums!!: Intelekts un Atmiņa · Redzēt vairāk »
Ģenētika
Mušas ''Drosophila melanogaster'' mūsdienās izmantotas pētījumos. Ģenētika ((genētikos) — 'uz dzimšanu vai izcelšanos attiecīgs') ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību.
Jaunums!!: Intelekts un Ģenētika · Redzēt vairāk »
Datorzinātne
algoritmu ar lietojumu datorsistēmās Datorzinātne pēta informācijas un skaitļošanas teorētiskos pamatus, kā arī praktiskas metodes teorētisko pamatu ieviešanā un lietošanā datorsistēmās.
Jaunums!!: Intelekts un Datorzinātne · Redzēt vairāk »
Domāšana
Rodēna skulptūra "Domātājs" attēlo domās iegrimušu cilvēku Par domāšanu mēdz saukt prāta norises, garīgās darbības, ar kuru palīdzību tiek modelēta pasaule.
Jaunums!!: Intelekts un Domāšana · Redzēt vairāk »
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Jaunums!!: Intelekts un Eksperiments · Redzēt vairāk »
Emocijas
Roberta Plutčika (''Robert Plutchik'') emociju ritenis Emocijas (— ‘satraukt’, ‘saviļņot’), arī jūtas, ir cilvēku un dzīvnieku subjektīvas reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju iedarbību.
Jaunums!!: Intelekts un Emocijas · Redzēt vairāk »
Fakts
Fakts ir patiess, neizdomāts atgadījums, notikums un/vai parādība.
Jaunums!!: Intelekts un Fakts · Redzēt vairāk »
Iedzimtība
Iedzimtība ir organisma un šūnu pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā, pazīmju un īpašību ģenētiskā determinācija.
Jaunums!!: Intelekts un Iedzimtība · Redzēt vairāk »
Intelektuālais īpašums
Ar jēdzienu "intelektuālais īpašums" izplatīti, bet neprecīzi apzīmē dažādas tiesības — nemateriālus labumus, zināšanas, pieredzi un citus līdzīgus objektus, kurus raksturo to nemateriālā daba un fakts, ka tos var izteikt un novērtēt naudā vai citos mantiska rakstura ekvivalentos.
Jaunums!!: Intelekts un Intelektuālais īpašums · Redzēt vairāk »
Intelektuālās attīstības koeficients
Intelektuālais attīstības koeficients jeb IQ ir vispārējā intelekta jeb saprātīguma koeficients, ko var noteikt ar intelektuāliem testiem.
Jaunums!!: Intelekts un Intelektuālās attīstības koeficients · Redzēt vairāk »
Iztēle
Psihe no aizpasaules Iztēle ir prāta īpašība, ar kuras palīdzību ir iespējams uz pieņēmumu pamata radīt apstākļus, kuri ļautu atrisināt vienu vai otru iztēles īpašnieka ieceres realizēšanās iespēju, līdz ar ko iztēli var apskatīt kā indivīda spēju modelēt kādu iedomātu vai eksistējošu problēmu, lai tās atrisinājumu izmantotu sev vēlamos nolūkos.
Jaunums!!: Intelekts un Iztēle · Redzēt vairāk »
Izziņa (filozofija)
Izziņa ir ar sabiedriski vēsturisko praksi nešķirami saistīts cilvēka radošās darbības process - objektīvās īstenības atspoguļošana cilvēka apziņā.
Jaunums!!: Intelekts un Izziņa (filozofija) · Redzēt vairāk »
Kognitīvā psiholoģija
Kognitīvā psiholoģija (no — 'izzināšana, priekšstats, jēdziens') ir psiholoģijas virziens, kas pēta cilvēka informācijas apstrādes procesus un to likumsakarības, cilvēka uzmanību, uztveri, paternu atpazīšanu, zināšanu reprezentāciju, atmiņu, valodu, domāšanu, problēmu risināšanu, radošumu, lēmumu pieņemšanu, mākslīgo un cilvēka intelektu, kā arī kognitīvo attīstību.
Jaunums!!: Intelekts un Kognitīvā psiholoģija · Redzēt vairāk »
Kritiskā domāšana
Par kritisko domāšanu parasti sauc disciplinētu prāta procesu, kura laikā tiek analizēta un vērtēta informācija.
Jaunums!!: Intelekts un Kritiskā domāšana · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Intelekts un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Loģika
Loģiska izteiksme, kas uzrakstīta, izmantojot loģiskos simbolus Loģika (logiké — ‘pareizi domāt’) ir zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodem un to savstarpējām likumsakarībām.
Jaunums!!: Intelekts un Loģika · Redzēt vairāk »
Mašīna
elektrodzinēji. Mašīna (no — 'ietaise') ir ietaise, kas paredzēta lietderīga darba veikšanai.
Jaunums!!: Intelekts un Mašīna · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Intelekts un Matemātika · Redzēt vairāk »
Mācīšanās
Mācīšanās ir process, kurā cilvēks apgūst jaunas zināšanas un pieredzi.
Jaunums!!: Intelekts un Mācīšanās · Redzēt vairāk »
Mākslīgais intelekts
Robots ASIMO izmanto sensorus un mākslīgo intelektu, lai kāptu lejā pa kāpnēm Mākslīgais intelekts (MI) ( — AI) ir datorzinātņu un citu zinātņu nozare, kas pēta mašīnu saprātīgu izturēšanos, apmācību un pielāgošanos.
Jaunums!!: Intelekts un Mākslīgais intelekts · Redzēt vairāk »
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Jaunums!!: Intelekts un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Sabiedrība
ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).
Jaunums!!: Intelekts un Sabiedrība · Redzēt vairāk »
Saziņa
ārpuszemes dzīvību Saziņa vai saskarsme, arī sakari un komunikācija ( — 'dalīties'), ir informācijas apmaiņa starp vairākām personām un/vai sabiedrības grupām.
Jaunums!!: Intelekts un Saziņa · Redzēt vairāk »
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Jaunums!!: Intelekts un Smadzenes · Redzēt vairāk »
Teorija
Teorija ir zinātnisku atziņu paveids, kas dod vienotu, sistemātisku priekšstatu par esamības likumsakarībām.
Jaunums!!: Intelekts un Teorija · Redzēt vairāk »
Uzņēmums
BP plc'' (Lielbritānija) valdes sēde Uzņēmums ekonomikā ir organizatoriski saimnieciska vienība, ko dibina indivīdi (fiziskas personas, juridiskas personas, reģistrētas komercsabiedrības) vai citas juridiskas personas (komersanti) uzņēmējdarbības veikšanai un peļņas gūšanai.
Jaunums!!: Intelekts un Uzņēmums · Redzēt vairāk »
Uzvedība
Uzvedība jeb izturēšanās ir saistīta ar organisma kustību un reakciju uz apkārtējo vidi.
Jaunums!!: Intelekts un Uzvedība · Redzēt vairāk »
Vadītājs
Vadītājs var būt.
Jaunums!!: Intelekts un Vadītājs · Redzēt vairāk »
Zināšanas
Rietumu pasaulē Atēnas pūce ir zināšanu simbols Zināšanas ir informācijas kopums, kas iegūts apmācības vai pētniecības procesā, kā arī no pieredzes.
Jaunums!!: Intelekts un Zināšanas · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Intelekts un Zinātne · Redzēt vairāk »
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Jaunums!!: Intelekts un Zinātnieks · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Intelekts un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Intelekts un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
