Inčukalna kauja un Oskars Kalpaks

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Inčukalna kauja un Oskars Kalpaks

Inčukalna kauja vs. Oskars Kalpaks

Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918. Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

Atsevišķā studentu rota un Inčukalna kauja · Atsevišķā studentu rota un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

Baltijas landesvērs un Inčukalna kauja · Baltijas landesvērs un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Brestļitovskas miera līgums un Inčukalna kauja · Brestļitovskas miera līgums un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Dzelzsdivīzija un Inčukalna kauja · Dzelzsdivīzija un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Inčukalna kauja un Jelgava · Jelgava un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Inčukalna kauja un Latviešu strēlnieki · Latviešu strēlnieki un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Inčukalna kauja un Latvija · Latvija un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Inčukalna kauja un Latvijas brīvības cīņas · Latvijas brīvības cīņas un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Inčukalna kauja un Latvijas Pagaidu valdība · Latvijas Pagaidu valdība un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Inčukalna kauja un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Inčukalna kauja un Pirmais pasaules karš · Oskars Kalpaks un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Inčukalna kauja un Pleskava · Oskars Kalpaks un Pleskava · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Inčukalna kauja un Rīga · Oskars Kalpaks un Rīga · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Inčukalna kauja un Sarkanā armija · Oskars Kalpaks un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »