Satura rādītājs
105 attiecības: Andrejs Krastkalns, Apvienotā Baltijas hercogiste, Augusts Bērce, Ļevs Trockis, Baltijas provinces, Berlīnes papildvienošanās (1918), Boļševiki, Brestļitovskas miera līgums, Cēsis, Cēsu apriņķis, Centrālās lielvalstis, Daugava, Daugavpils, Daugavpils apriņķis, Demokrātiskais bloks, Eihe, Eliass, Ernests Eferts-Klusais, Februāra revolūcija, Frīdrihs Linde, Fricis Menders, Fricis Roziņš, Igaunijas Zemes padome, Ilūkstes apriņķis, Iskolastrels, Jānis Šilfs, Jānis Krūmiņš-Pilāts, Jūlija kalendārs, Jūlijs Daniševskis, Jēkabs Peterss, Juris Aploks, Juris Mežiņš, Kara revolucionārās komitejas, Kārlis Gailis (1888—1960), Koknese, Krievija, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas PFSR, Kristaps Eliass, Kroders, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes Zemes padome, Latgale, Latgales Zemes padome, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu strēlnieki, Latviešu zemnieku savienība, ... Izvērst indekss (55 vairāk) »
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Skatīt Iskolats un Andrejs Krastkalns
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Iskolats un Apvienotā Baltijas hercogiste
Augusts Bērce
Augusts Bērce, pseidonīms Arājs (1890–1921), bija latviešu marksists, profesionāls revolucionārs un rakstnieks, LSPR sociālās apgādes komisārs (1919).
Skatīt Iskolats un Augusts Bērce
Ļevs Trockis
Ļevs Trockis (īstajā vārdā Leiba Bronšteins; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis.
Skatīt Iskolats un Ļevs Trockis
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Iskolats un Baltijas provinces
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Skatīt Iskolats un Berlīnes papildvienošanās (1918)
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Skatīt Iskolats un Boļševiki
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Iskolats un Brestļitovskas miera līgums
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Iskolats un Cēsis
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Iskolats un Cēsu apriņķis
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Skatīt Iskolats un Centrālās lielvalstis
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Iskolats un Daugava
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Iskolats un Daugavpils
Daugavpils apriņķis
Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Iskolats un Daugavpils apriņķis
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Skatīt Iskolats un Demokrātiskais bloks
Eihe
Eihe var būt.
Skatīt Iskolats un Eihe
Eliass
Eliass (siev. dz. Eliase) ir uzvārds.
Skatīt Iskolats un Eliass
Ernests Eferts-Klusais
Ernests Eferts (1889—1927), saukts arī Ernests Eferts-Klusais, bija latviešu rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Iskolats un Ernests Eferts-Klusais
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Iskolats un Februāra revolūcija
Frīdrihs Linde
Frīdrihs Linde (1892–1961) bija latviešu jurists un diplomāts.
Skatīt Iskolats un Frīdrihs Linde
Fricis Menders
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4.
Skatīt Iskolats un Fricis Menders
Fricis Roziņš
Fricis Roziņš, pazīstams arī kā Fricis Roziņš-Āzis (1870—1919), bija latviešu marksists un revolucionārs, viens no Latvijas Komunistiskās partijas pamatlicējiem, sociāldemokrātiskās literatūras izdevējs un feļetonists.
Skatīt Iskolats un Fricis Roziņš
Igaunijas Zemes padome
Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.
Skatīt Iskolats un Igaunijas Zemes padome
Ilūkstes apriņķis
Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Iskolats un Ilūkstes apriņķis
Iskolastrels
Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja jeb Iskolastrels (saīsinājums no krievu Исполнительный комитет объединённого совета латышскихстрелковыхполков) bija latviešu strēlnieku vēlēta pašpārvaldes iestāde.
Skatīt Iskolats un Iskolastrels
Jānis Šilfs
Kārlis Pētersons. Jānis Šilfs, segvārds Jaunzems (1881, pēc citām ziņam 1891–1921), bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR valdības sekretārs (1919).
Skatīt Iskolats un Jānis Šilfs
Jānis Krūmiņš-Pilāts
Jānis Krūmiņš, segvārds Pilāts (1894–1938) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918).
Skatīt Iskolats un Jānis Krūmiņš-Pilāts
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Skatīt Iskolats un Jūlija kalendārs
Jūlijs Daniševskis
Jūlijs Kārlis Daniševskis (1884—1938), segvārds Hermanis, bija latviešu marksists, publicists un profesionāls revolucionārs.
Skatīt Iskolats un Jūlijs Daniševskis
Jēkabs Peterss
Jēkabs Peterss kopā ar Feliksu Dzeržinski. Jēkabs Peterss (1886—1938) bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs, pēc tam padomju valsts un partijas darbinieks.
Skatīt Iskolats un Jēkabs Peterss
Juris Aploks
Juris Aploks (1893—1938) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks.
Skatīt Iskolats un Juris Aploks
Juris Mežiņš
Juris Mežiņš (1886—1937) bija latviešu 1905. gada revolūcijas kaujinieks un lielinieku partijas darbinieks.
Skatīt Iskolats un Juris Mežiņš
Kara revolucionārās komitejas
Petrogradas KRK locekļi Kara revolucionārās komitejas (KRK, krievu: военно-революционные комитеты) bija Strādnieku un kareivju deputātu padomēm pakļautas militāras pārvaldības iestādes, kuras veidoja Krievijā, vēlāk Padomju Krievijā un citās padomju republikās pēc Februāra revolūcijas, sākot ar 1917.
Skatīt Iskolats un Kara revolucionārās komitejas
Kārlis Gailis (1888—1960)
Kārlis Gailis (1888—1960) bija latviešu revolucionārs un padomju valsts un tiesu darbinieks.
Skatīt Iskolats un Kārlis Gailis (1888—1960)
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Skatīt Iskolats un Koknese
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Iskolats un Krievija
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Skatīt Iskolats un Krievijas Pagaidu valdība
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Iskolats un Krievijas PFSR
Kristaps Eliass
Kristaps Eliass (—) bija Latvijas mākslas zinātnieks, žurnālists un politiķis.
Skatīt Iskolats un Kristaps Eliass
Kroders
Kroders (sieviešu dzimtē Krodere) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Iskolats un Kroders
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Iskolats un Kurzeme
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Iskolats un Kurzemes guberņa
Kurzemes Pagaidu zemes padome
Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Skatīt Iskolats un Kurzemes Pagaidu zemes padome
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Skatīt Iskolats un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Skatīt Iskolats un Kurzemes Zemes padome
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Iskolats un Latgale
Latgales Zemes padome
Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.
Skatīt Iskolats un Latgales Zemes padome
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Skatīt Iskolats un Latviešu pagaidu nacionālā padome
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Iskolats un Latviešu strēlnieki
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Skatīt Iskolats un Latviešu zemnieku savienība
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Skatīt Iskolats un Latvijas Satversmes sapulce
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.
Skatīt Iskolats un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Iskolats un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Lizergīnskābes dietilamīds
Lizergīnskābes dietilamīds jeb LSD ((6aR,9R)-N, N-dietil-7-metil- 4,6,6a,7,8,9-heksahidroindolo- hinolīn-9-karboksamīds) ir psihoaktīva viela, kas pazīstama kā psihedēlisks halucinogēns un enteogēns.
Skatīt Iskolats un Lizergīnskābes dietilamīds
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19.
Skatīt Iskolats un LSDSP vēsture
Ludzas apriņķis
Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Skatīt Iskolats un Ludzas apriņķis
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.
Skatīt Iskolats un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Skatīt Iskolats un Oberosts
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Skatīt Iskolats un Oktobra revolūcija
Operācija "Dūres sitiens"
Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.
Skatīt Iskolats un Operācija "Dūres sitiens"
Oto Kārkliņš
Oto Kārkliņš (1884–1939/1942) bija latviešu marksists un revolucionārs.
Skatīt Iskolats un Oto Kārkliņš
Pagaidu valdība
Pagaidu valdība ir ārkārtas valdības veids, kas parasti tiek izveidots jaundibinātās valstīs, kā arī karu, revolūciju vai iepriekšējās valsts iekārtas sabrukuma rezultātā.
Skatīt Iskolats un Pagaidu valdība
Pauls Kalniņš (politiķis)
Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.
Skatīt Iskolats un Pauls Kalniņš (politiķis)
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Skatīt Iskolats un Pēteris Stučka
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917.
Skatīt Iskolats un Pirmais Latgales latviešu kongress
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Iskolats un Pirmais pasaules karš
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Iskolats un Pleskava
Rūdolfs Endrups
Rūdolfs Endrups, segvārds Krauze, (1887–1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs.
Skatīt Iskolats un Rūdolfs Endrups
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Iskolats un Rīga
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12.
Skatīt Iskolats un Rīgas operācija
Rīgas strādnieku deputātu padome
Rīgas strādnieku deputātu padome bija viena no pirmajām padomēm Latvijā, kas tika nodibināta Rīgā neilgi pēc Februāra revolūcijas 1917.
Skatīt Iskolats un Rīgas strādnieku deputātu padome
Rēzeknes apriņķis
Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Skatīt Iskolats un Rēzeknes apriņķis
Roberts Eihe
Kārlis Roberts Eihe (1890—1940) bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs.
Skatīt Iskolats un Roberts Eihe
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Skatīt Iskolats un Sociālistu revolucionāru partija
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Iskolats un Tartu
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Skatīt Iskolats un Valka
Valkas apriņķis
Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Iskolats un Valkas apriņķis
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Skatīt Iskolats un Valmiera
Valmieras apriņķis
Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Iskolats un Valmieras apriņķis
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Iskolats un Vācija
Vidiena
Vidus dialekta Vidzemes izloksnes izplatība Vidiena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Vidzemes novadus, kuros runā Vidus dialekta Vidzemes izloksnēs, pretstatā Malienas jeb Augšzemnieku dialektam.
Skatīt Iskolats un Vidiena
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Iskolats un Vidzeme
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Iskolats un Vidzemes guberņa
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt Iskolats un Vidzemes landtāgs
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā).
Skatīt Iskolats un Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.
Skatīt Iskolats un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Skatīt Iskolats un Vladimirs Ļeņins
Voldemārs Ozols
Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.
Skatīt Iskolats un Voldemārs Ozols
Voldemārs Zāmuēls
Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.
Skatīt Iskolats un Voldemārs Zāmuēls
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J.
Skatīt Iskolats un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
12. armija (Krievijas Impērija)
12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie Pšasnišas (1915). Cēsu stacijā (1915. gada 28. oktobrī). Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs. Krievijas Impērijas 12.
Skatīt Iskolats un 12. armija (Krievijas Impērija)
12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja
Ziemeļu frontes 12.
Skatīt Iskolats un 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja
1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju
Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.
Skatīt Iskolats un 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju
1917. gads
1917.
Skatīt Iskolats un 1917. gads
1917. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1917.
Skatīt Iskolats un 1917. gads Latvijā
1918. gads
1918.
Skatīt Iskolats un 1918. gads
2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā" (1915). 2.
Skatīt Iskolats un 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks
3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi" (1915). Nāves salā (1916). 3.
Skatīt Iskolats un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks
4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks
4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzlecošu sauli, zobenu un ozola zaru pār to. 4.
Skatīt Iskolats un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks
5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks
5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm" (1915). 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karoga reverss. 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki Olaines pozīcijās. Vidū bataljona adjutants (štāba priekšnieks) podporučiks J.
Skatīt Iskolats un 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks
6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Dievs, svētī Latviju". 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieki (1916). Centrā Ansis Lielgalvis. 6.
Skatīt Iskolats un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Naidniekam zvēroša liesma, tēvijai saules stars". 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīri ar karogu pirms Mazās Juglas kaujas 1917. gada vasarā. 7.
Skatīt Iskolats un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Iskolats un 8. armija (Vācijas Impērija)
8. marts
8.
Skatīt Iskolats un 8. marts
8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks
8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Imanta nevaid miris". 8. Valmieras LSP virsnieki Ziemassvētku kauju laikā. Vidū pulkvedis Gustavs Francis (1917. gada janvārī). 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks Rīgā, 1917.gada 23. martā ar uzrakstu "Plecu pie pleca par Latviju un brīvību" uz karoga.
Skatīt Iskolats un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks
Zināms kā Iskolata Latvija, Iskolata republika, Iskolatstel, Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja, Исколат.