Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Ivans IV un Krievijas cariste
Ivans IV un Krievijas cariste ir 21 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Astrahaņa, Cars, Fjodors I, Kazaņa, Krimas haniste, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Maskava, Maskavas kremlis, Maskavija, Pareizticība, Perma (zeme), Romanovu dinastija, Rurika dinastija, Ruriks, Simeons Bekbulatovičs, Tvera, Vasilijs III, Zelta Orda, 1547. gads.
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Astrahaņa un Ivans IV · Astrahaņa un Krievijas cariste ·
Cars
Cars (no atvasinātais, senslāvu цьсарь, кесарь, bulgāru un serbu цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.
Cars un Ivans IV · Cars un Krievijas cariste ·
Fjodors I
Fjodors I Joanovičs (dzimis, miris) bija pēdējais tiešais Maskavas Rurikoviču dinastijas Krievijas cars no 1584.
Fjodors I un Ivans IV · Fjodors I un Krievijas cariste ·
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Ivans IV un Kazaņa · Kazaņa un Krievijas cariste ·
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Ivans IV un Krimas haniste · Krievijas cariste un Krimas haniste ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Ivans IV un Lietuvas lielkņaziste · Krievijas cariste un Lietuvas lielkņaziste ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Ivans IV un Livonijas karš · Krievijas cariste un Livonijas karš ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Ivans IV un Livonijas Konfederācija · Krievijas cariste un Livonijas Konfederācija ·
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Ivans IV un Maskava · Krievijas cariste un Maskava ·
Maskavas kremlis
Maskavas kremlis ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas Krievijas galvaspilsētas Maskavas centrā.
Ivans IV un Maskavas kremlis · Krievijas cariste un Maskavas kremlis ·
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Ivans IV un Maskavija · Krievijas cariste un Maskavija ·
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Ivans IV un Pareizticība · Krievijas cariste un Pareizticība ·
Perma (zeme)
Permas zeme (''Permia provincia'') 1549. gada kartē. Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Permas zeme jeb Lielā Perma bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga valsts Kamas upes baseinā Permas novadā.
Ivans IV un Perma (zeme) · Krievijas cariste un Perma (zeme) ·
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Ivans IV un Romanovu dinastija · Krievijas cariste un Romanovu dinastija ·
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Ivans IV un Rurika dinastija · Krievijas cariste un Rurika dinastija ·
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Ivans IV un Ruriks · Krievijas cariste un Ruriks ·
Simeons Bekbulatovičs
Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.
Ivans IV un Simeons Bekbulatovičs · Krievijas cariste un Simeons Bekbulatovičs ·
Tvera
Tvera ir sena pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Ivans IV un Tvera · Krievijas cariste un Tvera ·
Vasilijs III
Vasilijs III Ivanovičs (dzimis, miris) bija Vladimiras un Maskavas lielkņazs no 1505.
Ivans IV un Vasilijs III · Krievijas cariste un Vasilijs III ·
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Ivans IV un Zelta Orda · Krievijas cariste un Zelta Orda ·
1547. gads
1547.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Ivans IV un Krievijas cariste ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Ivans IV un Krievijas cariste
Salīdzinājums starp Ivans IV un Krievijas cariste
Ivans IV ir 83 attiecības, bet Krievijas cariste ir 139. Tā kā viņi ir kopīgs 21, Jaccard indekss ir 9.46% = 21 / (83 + 139).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Ivans IV un Krievijas cariste. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
