Satura rādītājs
66 attiecības: Ainažu jūrskola, Akadēmiskā vienība "Austrums", Aleksandrs Dauge, Andrejs Jurjāns, Andrejs Skuja, Ansis Līventāls, Apgaismības laikmets, Atis Kronvalds, Baltijas Vēstnesis, Bernhards Dīriķis, Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas, Dzimtbūšana, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Eduards Pavasars, Eduards Veidenbaums, Eižens Zemmers, Ernests Dinsbergs, Ernests Ekšteins, Folklora, Fraternitas Academica Dorpatensis, Frīdrihs Grosvalds, Fricis Brīvzemnieks, Gustavs Braše, Himna, Ilga Apine, Indriķis Alunāns, Jānis Čakste, Jānis Frīdrihs Baumanis, Jānis Zakranovičs, Jēkabs Alksnis (ārsts), Jēkabs Zvaigznīte, Jelgavas Latviešu biedrība, Johans Gotfrīds Ageluts, Juris Alunāns, Juris Bārs, Juris Neikens, Kaspars Biezbārdis, Kārlis Kasparsons, Konstantīns Ūders, Krišjānis Barons, Krišjānis Kalniņš, Krišjānis Valdemārs, Kurzemes guberņa, Latviešu literārā biedrība, Latviešu valoda, Liborijs fon Bergmanis, Maskavas latviešu lasāmie vakari, Mājas Viesis, Māteru Juris, Nevis slinkojot un pūstot, ... Izvērst indekss (16 vairāk) »
- Latviešu nacionālisms
Ainažu jūrskola
Ainažu jūrskola bija pirmā jaunā tipa (Valdemāra) jūrskola Latvijas teritorijā.
Skatīt Jaunlatvieši un Ainažu jūrskola
Akadēmiskā vienība "Austrums"
Akadēmiskā vienība "Austrums" ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Skatīt Jaunlatvieši un Akadēmiskā vienība "Austrums"
Aleksandrs Dauge
Aleksandrs Dauge (1868—1937) bija latviešu pedagogs un publicists.
Skatīt Jaunlatvieši un Aleksandrs Dauge
Andrejs Jurjāns
Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
Skatīt Jaunlatvieši un Andrejs Jurjāns
Andrejs Skuja
Andrejs Skuja (1866-1950) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes privātdocents.
Skatīt Jaunlatvieši un Andrejs Skuja
Ansis Līventāls
Ansis Līventāls (vecajā ortogrāfijā: Anss Lieventhal, 1803—1878) bija latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas.
Skatīt Jaunlatvieši un Ansis Līventāls
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Skatīt Jaunlatvieši un Apgaismības laikmets
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Skatīt Jaunlatvieši un Atis Kronvalds
Baltijas Vēstnesis
Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.
Skatīt Jaunlatvieši un Baltijas Vēstnesis
Bernhards Dīriķis
Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.
Skatīt Jaunlatvieši un Bernhards Dīriķis
Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas
Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādē „Grāmata Latvijā”. „Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas” (vecajā ortogrāfijā: Dseesminas Latweeschu wallodai pahrtulkotas) ir Jura Alunāna pirmais dzejoļu krājums, kas iznāca 1856.
Skatīt Jaunlatvieši un Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Skatīt Jaunlatvieši un Dzimtbūšana
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Skatīt Jaunlatvieši un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Eduards Pavasars
Eduards Pavasars (1861—1931) bija latviešu luterāņu mācītājs Valmierā.
Skatīt Jaunlatvieši un Eduards Pavasars
Eduards Veidenbaums
Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.
Skatīt Jaunlatvieši un Eduards Veidenbaums
Eižens Zemmers
Eižens Nikolajs Zemmers (1843—1906) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs, epizootologs.
Skatīt Jaunlatvieši un Eižens Zemmers
Ernests Dinsbergs
Ernests Dinsbergs, arī Ernests Dinsberģis (vecajā ortogrāfijā: Dünsberga Ernsts, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, dzejnieks un publicists, apmēram 100 dažāda satura grāmatu autors, sastādītājs un tulkotājs, aptverot visas rakstniecības un dažas zinātnes nozares (etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, poētiku).
Skatīt Jaunlatvieši un Ernests Dinsbergs
Ernests Ekšteins
Ernests Ekšteins (1872-1941) bija latviešu ārsts, laikrakstu izdevējs un teātra darbinieks.
Skatīt Jaunlatvieši un Ernests Ekšteins
Folklora
Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.
Skatīt Jaunlatvieši un Folklora
Fraternitas Academica Dorpatensis
Studentu korporācijas ''Fraternitas Academica Dorpatensis'' karogs. Fraternitas Academica Dorpatensis bija Tērbatas Universitātes studentu korporācija, kas dibināta 1857.
Skatīt Jaunlatvieši un Fraternitas Academica Dorpatensis
Frīdrihs Grosvalds
J. Čakste (1906). Frīdrihs Grosvalds (1850. gada 13. decembris - 1924. gads) bija latviešu advokāts, politiķis un diplomāts.
Skatīt Jaunlatvieši un Frīdrihs Grosvalds
Fricis Brīvzemnieks
Fricis Brīvzemnieks (dzimis Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr. Brihwsemneeks-Treuland), miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.
Skatīt Jaunlatvieši un Fricis Brīvzemnieks
Gustavs Braše
Gustavs Vilhelms Zigmunds Braše (dzimis, miris), arī Braže, bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, teologs, valodnieks, literāts, grāmatu izplatītājs.
Skatīt Jaunlatvieši un Gustavs Braše
Himna
Himna ir svinīga dziesma, mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
Skatīt Jaunlatvieši un Himna
Ilga Apine
Ilga Apine (dzimusi Ilga Rutmane, mirusi) bija latviešu vēsturniece, habilitētā vēstures doktore (1992), LU Vēstures un Filozofijas fakultātes profesore, LZA korespondētājlocekle.
Skatīt Jaunlatvieši un Ilga Apine
Indriķis Alunāns
Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Skatīt Jaunlatvieši un Indriķis Alunāns
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Skatīt Jaunlatvieši un Jānis Čakste
Jānis Frīdrihs Baumanis
Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, Vidzemes guberņas arhitekts (1870—1880).
Skatīt Jaunlatvieši un Jānis Frīdrihs Baumanis
Jānis Zakranovičs
Jānis Vilhelms Zakranovičs (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, sprediķu autors, Latviešu literārās biedrības vadītājs no 1895.
Skatīt Jaunlatvieši un Jānis Zakranovičs
Jēkabs Alksnis (ārsts)
Jēkabs Alksnis (1870—1957) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1924—1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930—1931), aktīvs sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Jaunlatvieši un Jēkabs Alksnis (ārsts)
Jēkabs Zvaigznīte
Jēkabs Zvaigznīte, īstajā vārdā Jēkabs Šterns (1833—1867), bija latviešu skolotājs, folklorists, "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Skatīt Jaunlatvieši un Jēkabs Zvaigznīte
Jelgavas Latviešu biedrība
Katoļu ielā 11. Jelgavas Latviešu biedrība (JLB) jeb Jelgavas latviešu sadraudzības biedrība ir 1880.
Skatīt Jaunlatvieši un Jelgavas Latviešu biedrība
Johans Gotfrīds Ageluts
Johans Gotfrīds Ageluts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs ar pseidonīmu "13".
Skatīt Jaunlatvieši un Johans Gotfrīds Ageluts
Juris Alunāns
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.
Skatīt Jaunlatvieši un Juris Alunāns
Juris Bārs
Juris Bārs, arī Georgs Heinrihs Bārs (dzimis, miris pēc vecā stila jeb 31. decembrī pēc jaunā stila), bija ārsts un dzejnieks, pirmais latviešu valodnieks.
Skatīt Jaunlatvieši un Juris Bārs
Juris Neikens
Juris Neikens (Jurre Netken; 1826-1868) bija latviešu rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs.
Skatīt Jaunlatvieši un Juris Neikens
Kaspars Biezbārdis
Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.
Skatīt Jaunlatvieši un Kaspars Biezbārdis
Kārlis Kasparsons
Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.
Skatīt Jaunlatvieši un Kārlis Kasparsons
Konstantīns Ūders
Konstantīns Ūders (Ūdris) (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.
Skatīt Jaunlatvieši un Konstantīns Ūders
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Skatīt Jaunlatvieši un Krišjānis Barons
Krišjānis Kalniņš
Krišjānis Kalniņš (1847—1885) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Jaunlatvieši un Krišjānis Kalniņš
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Skatīt Jaunlatvieši un Krišjānis Valdemārs
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Jaunlatvieši un Kurzemes guberņa
Latviešu literārā biedrība
Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.
Skatīt Jaunlatvieši un Latviešu literārā biedrība
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Jaunlatvieši un Latviešu valoda
Liborijs fon Bergmanis
Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no Broces kolekcijas). Liborijs fon Bergmanis (—) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons.
Skatīt Jaunlatvieši un Liborijs fon Bergmanis
Maskavas latviešu lasāmie vakari
Maskavas latviešu lasāmie vakari bija sanāksmes, kurās Krišjāņa Valdemāra ierosināti, Friča Brīvzemnieka vadībā Maskavas latviešu inteliģence 19.
Skatīt Jaunlatvieši un Maskavas latviešu lasāmie vakari
Mājas Viesis
„Mājas Viesis” (1856—1910, vecajā ortogrāfijā: Mahjas Weesis) bija populārs latviešu laikraksts, kas iepretī jau agrāk izdotajām "Latviešu Avīzēm" pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.
Skatīt Jaunlatvieši un Mājas Viesis
Māteru Juris
Māteru Juris jeb Juris Māters (1845—1885) bija latviešu rakstnieks un žurnālists.
Skatīt Jaunlatvieši un Māteru Juris
Nevis slinkojot un pūstot
Indriķa Alunāna izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli „Nevis slinkojot un pūstot” (mākslinieks H. Šics, 1873) Nevis slinkojot un pūstot ir Jurjānu Andreja patriotiska vīru kora dziesma ar Jura Alunāna vārdiem, kas atskaņota 1910.
Skatīt Jaunlatvieši un Nevis slinkojot un pūstot
Pīpkalonija
Konstantīns Ūdris, Augusts Krumbergs. Pīpkalonija bija iesauka Tērbatas latviešu studentu literāri zinātniskai biedrībai, kas darbojās no 1888.
Skatīt Jaunlatvieši un Pīpkalonija
Pēterburgas Avīzes
"Pēterburgas Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Peterburgas awises) bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no līdz 1865.
Skatīt Jaunlatvieši un Pēterburgas Avīzes
Pēteris Pīpkalējs
Pēteris Pīpkalējs (1866—1913) bija latviešu luterāņu mācītājs.
Skatīt Jaunlatvieši un Pēteris Pīpkalējs
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Skatīt Jaunlatvieši un Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība
Grindeļa rediģēto ''Rigaische Stadtblätter'' 1819. gada izdevums. Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (RLPPS) bija sabiedriska organizācija Apgaismības laikmeta ideju izplatīšanai Vidzemes guberņā, ko 1802.
Skatīt Jaunlatvieši un Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība
Rihards Tomsons
Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Jaunlatvieši un Rihards Tomsons
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Jaunlatvieši un Sanktpēterburga
Sēta, Daba, Pasaule
"Sēta, daba un pasaule" otrā grāmata "Statistika no Krievu zemes" (1860). Sēta, Daba, Pasaule (Sehta, dabba un pasaule) bija literārs izdevums, ko sākotnēji izdeva Tērbatas Universitātes latviešu studenti, kas pulcējās ap Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakaru apmeklētāju kopu.
Skatīt Jaunlatvieši un Sēta, Daba, Pasaule
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Skatīt Jaunlatvieši un Studentu korporācijas
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Jaunlatvieši un Tartu Universitāte
Tautas atmodas kustība Latvijā
Par Tautas atmodas kustība Latvijā jeb latviešu tautas atmodu dēvē trīs atšķirīgas, bet ideoloģiski radniecīgas latviešu nacionālās kustības.
Skatīt Jaunlatvieši un Tautas atmodas kustība Latvijā
Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari
Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari (T.L.R.V.) bija neoficiāli Tērbatas latviešu studentu jeb "draugu" saieti kopš 1870.
Skatīt Jaunlatvieši un Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari
Turaidas muzejrezervāts
Turaidas muzejrezervāts atrodas Turaidas ielā 10, Siguldā, Latvijā.
Skatīt Jaunlatvieši un Turaidas muzejrezervāts
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Jaunlatvieši un Vācbaltieši
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.
Skatīt Jaunlatvieši un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
19. gadsimts
19.
Skatīt Jaunlatvieši un 19. gadsimts
Skatīt arī
Latviešu nacionālisms
- Jaunlatvieši
- Jaunā Latvija
- Latvijas Nacionālās neatkarības kustība
- Nacionālā Savienība "Taisnīgums"
- Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
- Tautas atmodas kustība Latvijā
- Visu Latvijai
Zināms kā Jaunlatviešu kustība, Tautībnieki.