Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jersika (valsts) un Latgaļi

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Jersika (valsts) un Latgaļi

Jersika (valsts) vs. Latgaļi

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī. Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Līdzības starp Jersika (valsts) un Latgaļi

Jersika (valsts) un Latgaļi ir 13 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Asotes pilskalns, Atzele, Inflantijas vaivadija, Jersika (valsts), Jersikas pilskalns, Koknese (valsts), Latgale, Latvija, Pareizticība, Polocka, Rīgas arhibīskapija, Tālava, Vidzeme.

Asotes pilskalns

Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.

Asotes pilskalns un Jersika (valsts) · Asotes pilskalns un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Atzele

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.

Atzele un Jersika (valsts) · Atzele un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Inflantijas vaivadija un Jersika (valsts) · Inflantijas vaivadija un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jersika (valsts) un Jersika (valsts) · Jersika (valsts) un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Jersikas pilskalns

Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.

Jersika (valsts) un Jersikas pilskalns · Jersikas pilskalns un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Jersika (valsts) un Koknese (valsts) · Koknese (valsts) un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jersika (valsts) un Latgale · Latgale un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jersika (valsts) un Latvija · Latgaļi un Latvija · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jersika (valsts) un Pareizticība · Latgaļi un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Jersika (valsts) un Polocka · Latgaļi un Polocka · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jersika (valsts) un Rīgas arhibīskapija · Latgaļi un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jersika (valsts) un Tālava · Latgaļi un Tālava · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jersika (valsts) un Vidzeme · Latgaļi un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Jersika (valsts) un Latgaļi

Jersika (valsts) ir 83 attiecības, bet Latgaļi ir 42. Tā kā viņi ir kopīgs 13, Jaccard indekss ir 10.40% = 13 / (83 + 42).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Jersika (valsts) un Latgaļi. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »