Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Apgaismības laikmets, Štrālzunde, Dālderi, Gothards Frīdrihs Stenders, Jēkabs Frīdrihs Hincs, Jelgava, Karaļauči, Kārlis Kraukliņš, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latviešu valoda, Matīss Štobe, Mātera iela (Jelgava), Mēklenburga-Priekšpomerānija, Pēteris Bīrons, Pomerānija, Rīgene, Zviedru Pomerānija.
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Štrālzunde
Štrālzunde ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, pie Štrēlazunda šauruma, kas atdala Rīgenes salu no cietzemes.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Štrālzunde · Redzēt vairāk »
Dālderi
Dālderi var būt.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Dālderi · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Jēkabs Frīdrihs Hincs
Jēkabs Frīdrihs Hincs (Jekopp Friedrik Hinz,, 1743-1787) bija Apgaismības laikmeta skolotājs un grāmatizdevējs Kurzemes un Zemgales hercogistē.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Jēkabs Frīdrihs Hincs · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Jelgava · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Kārlis Kraukliņš
Kārlis Konstantīns Kraukliņš jeb Kārlis Krauklings (1792-1873) bija latviešu cilmes muzejnieks, bibliotekārs, žurnālists.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Kārlis Kraukliņš · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Matīss Štobe
Matīss Štobe (1742—1817) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un literāts.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Matīss Štobe · Redzēt vairāk »
Mātera iela (Jelgava)
Mātera iela (no 1924. līdz 1950. gadam Jura Mātera iela) ir viena no Jelgavas centra ielām.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Mātera iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pomerānija
Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Pomerānija · Redzēt vairāk »
Rīgene
Rīgene ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2).
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Rīgene · Redzēt vairāk »
Zviedru Pomerānija
Zviedru Pomerānijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (sārtā krāsā). Zviedru Pomerānija (1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648.
Jaunums!!: Johans Frīdrihs Štefenhāgens un Zviedru Pomerānija · Redzēt vairāk »
