Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Alfa daļiņa, Atoms, Baktērijas, Bēta daļiņa, Daļiņu paātrinātājs, Elektromagnētiskais starojums, Elektrons, Fotoelektronu pavairotājs, Fotons, Gaisma, Gamma stari, Geigera skaitītājs, Hēlijs, Izotops, Jonizācija, Jons, Kodolreaktors, Kodolsintēze, Kodolu dalīšanās, Kosmiskais starojums, Mikroviļņi, Mions, Mutācija, Neitrons, Pozitrons, Protons, Radioaktivitāte, Radiometrs, Radioviļņi, Rentgens, Rentgenstari, Saule, Spektroskopija, Ultravioletais starojums, Viela, Zeme.
Alfa daļiņa
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Alfa daļiņa · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Atoms · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bēta daļiņa
β- sabrukšana Bēta daļiņa (β daļiņa) ir lādēta daļiņa, kas izdalās bēta sabrukšanā.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Bēta daļiņa · Redzēt vairāk »
Daļiņu paātrinātājs
Daļiņu paātrinātājs ir iekārta, kurā tiek izmantots elektromagnētiskais lauks lādētu daļiņu paātrināšanai.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Daļiņu paātrinātājs · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Elektrons · Redzēt vairāk »
Fotoelektronu pavairotājs
spektrofotometra. Vienkāršs 1970. gadā ražots pavairotājs ar vienu dinodu ФЭУ-2 Fotoelektronu pavairotājs jeb fotoelektronu daudzkāršotājs ir vakuuma elektroierīce, kurā tiek izmantotas fotoefekta un sekundārās emisijas parādības un kuru lieto kā sevišķi jutīgu gaismas sensoru.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Fotoelektronu pavairotājs · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Fotons · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gamma stari
atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Gamma stari · Redzēt vairāk »
Geigera skaitītājs
Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Geigera skaitītājs · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Izotops · Redzēt vairāk »
Jonizācija
Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Jonizācija · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Jons · Redzēt vairāk »
Kodolreaktors
neitronu heterogēnā kodolreaktora shematisks attēls1 — vadības stienis; 2 — bioloģiskā aizsardzība; 3 — siltumaizsardzība; 4 — neitronu palēninātājs; 5 — kodoldegviela; 6 — siltumnesējs. Kodolreaktors jeb atomreaktors ir iekārta, kurā norisinās vadāma kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Kodolreaktors · Redzēt vairāk »
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »
Kodolu dalīšanās
Enerģijas izdalīšanās, kodoliem daloties (zilā bultiņa) Kodolu dalīšanās ir kodolreakciju veids, kurā notiek atomu kodolu sadalīšanās mazākos kodolos.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Kodolu dalīšanās · Redzēt vairāk »
Kosmiskais starojums
Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Kosmiskais starojums · Redzēt vairāk »
Mikroviļņi
Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu no 30 cm līdz 1 mm (frekvenci 1GHz — 300GHz) Mikroviļņi būtībā ir īsi radioviļņi, un agrāk tos nemaz nenodalīja no radioviļņiem.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Mikroviļņi · Redzēt vairāk »
Mions
Mions (mī(mez)ons) ir nestabils leptons, ko apzīmē ar grieķu burtu μ (precīzāk - μ−).
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Mions · Redzēt vairāk »
Mutācija
Mutācijas (no — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Mutācija · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Neitrons · Redzēt vairāk »
Pozitrons
Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Pozitrons · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Protons · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Radiometrs
Krūksa (''Crookes'') radiometrs. Radiometrs ir elektromagnētiskā starojuma plūsmas mērīšanas ierīce.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Radiometrs · Redzēt vairāk »
Radioviļņi
Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Radioviļņi · Redzēt vairāk »
Rentgens
Radiācijas mērierīce, kas graduēta rentgenos stundā Rentgens (saīsinājums R) ir jonizējošās radiācijas (rentgenstaru vai gamma staru) ekspozīcijas dozas ārpussistēmas mērvienība.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Rentgens · Redzēt vairāk »
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Rentgenstari · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Saule · Redzēt vairāk »
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Spektroskopija · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Viela · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Jonizējošais starojums un Zeme · Redzēt vairāk »
