Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Augusts Baltpurviņš, Ķišķu kapi, Bīlefelde, Berlīne, Berta Pīpiņa, Blūma skola, Eduards Cālītis, Eduards Veidenbaums, Ernests Birznieks-Upītis, Garkalne (Garkalnes pagasts), Gijs de Mopasāns, Jaņa Rozentāla studija, Jaunjelgavas apriņķis, Jānis Akuraters, Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Rieksts, Kapri, Kaukāzs, Kārlis Štrāls, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Latvieši, Latviešu Avīzes, Latviešu valoda, Lietuva, Luksemburga, Mīlgrāvis, Mežaparks (Rīga), Minhene, Neatkarīgo mākslinieku vienība, Nereta, Neretas pagasts, Panemune, Parīze, Pāvils Rozītis, Pļaviņas, Rīga, Sabile, Triju Zvaigžņu ordenis, Vācija, Vācu valoda, Zemgaliešu Biruta, 13. septembris, 25. augusts, 28. augusts.
Augusts Baltpurviņš
Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis. Stāv: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš (foto: Jānis Rieksts). Augusts Baltpurviņš (1871–1930) bija latviešu valodas skolotājs, dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Augusts Baltpurviņš · Redzēt vairāk »
Ķišķu kapi
Ķišķu kapi Ķišķu kapi ir atklāta kapsēta Neretas pagastā.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Ķišķu kapi · Redzēt vairāk »
Bīlefelde
Bīlefelde Vācijas pilsēta, kas atrodas valsts rietumos pie Teitonburgas Meža, Ziemeļreinā-Vestfālenē, uz ziemeļaustrumiem no Reinas-Rūras aglomerācijas.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Bīlefelde · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Berlīne · Redzēt vairāk »
Berta Pīpiņa
Berta Pīpiņa (dzimusi Ziemele; dzimusi, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas žurnāliste, rakstniece un politiķe, Tautas padomes locekļa, politiķa Ermaņa Pīpiņa-Vizuļa sieva.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Berta Pīpiņa · Redzēt vairāk »
Blūma skola
Blūma skola, pilnā nosaukumā Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skola, bija mākslas izglītības iestāde Rīgā, kas pastāvēja no 1895.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Blūma skola · Redzēt vairāk »
Eduards Cālītis
Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis. Stāv: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš (foto: Jānis Rieksts). Eduards Cālītis (vecajā rakstībā Eduards Zahlitis, 1881—1947) bija latviešu rakstnieks un žurnālists.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Eduards Cālītis · Redzēt vairāk »
Eduards Veidenbaums
Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Eduards Veidenbaums · Redzēt vairāk »
Ernests Birznieks-Upītis
Ernests Birznieks-Upītis (īstajā vārdā Ernests Birznieks; —) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, izdevējs un bibliotekārs.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Ernests Birznieks-Upītis · Redzēt vairāk »
Garkalne (Garkalnes pagasts)
Garkalne ir apdzīvota vieta Ropažu novada Garkalnes pagasta vidusdaļā.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Garkalne (Garkalnes pagasts) · Redzēt vairāk »
Gijs de Mopasāns
Anrī Renē Albērs Gijs de Mopasāns (dzimis, miris) bija franču naturālisma un reālisma rakstnieks.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Gijs de Mopasāns · Redzēt vairāk »
Jaņa Rozentāla studija
Nams Alberta ielā 12 Galvenā ieeja Alberta ielā 12 Jaņa Rozentāla studija bija gleznotāja Jaņa Rozentāla privāta mākslas studija.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Jaņa Rozentāla studija · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas apriņķis
Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921). Jaunjelgavas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Jaunjelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Jānis Akuraters · Redzēt vairāk »
Jānis Jaunsudrabiņš
Jānis Jaunsudrabiņš (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Jānis Jaunsudrabiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Rieksts
Jānis Rieksts (1881–1970) bija latviešu fotogrāfs, pazīstams ar savām Ziemassvētku kauju un Latvijas brīvības cīņu fotogrāfijām.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Jānis Rieksts · Redzēt vairāk »
Kapri
Kapri ir Itālijai piederoša sala netālu no Neapoles, Tirēnu jūrā.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Kapri · Redzēt vairāk »
Kaukāzs
Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Kaukāzs · Redzēt vairāk »
Kārlis Štrāls
Kārlis Štrāls (1880–1970) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Kārlis Štrāls · Redzēt vairāk »
Kārlis Krūza
Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis. Stāv: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš (foto: Jānis Rieksts). Kārlis Krūza (dzimis Jaunzvārdes pagastā, Kalnasēleišos, miris Rīgā, apbedīts Raiņa kapos) bija latviešu dzejnieks, literāts, tulkotājs.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Kārlis Krūza · Redzēt vairāk »
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu Avīzes
"Latviešu Avīzes" (1868). "Latviešu Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Lietuva · Redzēt vairāk »
Luksemburga
Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Luksemburga · Redzēt vairāk »
Mīlgrāvis
Mīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Jaunmīlgrāvis un Aplokciems.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Mīlgrāvis · Redzēt vairāk »
Mežaparks (Rīga)
Mežaparks ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst arī Saules dārzs.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Mežaparks (Rīga) · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Minhene · Redzēt vairāk »
Neatkarīgo mākslinieku vienība
NMV izstādes katalogs(1928) NMV vēstule (1926) Neatkarīgo mākslinieku vienība bija viena no Latvijas pirmās brīvvalsts laika mākslinieku grupām, kas tika nodibināta 1919. gadā un pastāvēja līdz 1940. gadam.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Neatkarīgo mākslinieku vienība · Redzēt vairāk »
Nereta
Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Nereta · Redzēt vairāk »
Neretas pagasts
Neretas pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Lietuvas pierobežā.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Neretas pagasts · Redzēt vairāk »
Panemune
Panemune var būt.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Panemune · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Parīze · Redzēt vairāk »
Pāvils Rozītis
Pāvils Rozītis (—) bija latviešu rakstnieks, žurnālists un tulkotājs.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Pāvils Rozītis · Redzēt vairāk »
Pļaviņas
Pļaviņas ir pilsēta Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā lejpus Aiviekstes ietekas.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Pļaviņas · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Rīga · Redzēt vairāk »
Sabile
Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,Latvijas ģeogrāfijas atlants.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Sabile · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Zemgaliešu Biruta
Zemgaliešu Biruta (dzimusi 1878. gada 14. oktobrī, mirusi 1906. gada 15. decembrī) bija latviešu rakstniece, kuras vārds tiek saistīts ar dekadences posmu latviešu literatūrā.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un Zemgaliešu Biruta · Redzēt vairāk »
13. septembris
13.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un 13. septembris · Redzēt vairāk »
25. augusts
25.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un 25. augusts · Redzēt vairāk »
28. augusts
28.
Jaunums!!: Jānis Jaunsudrabiņš un 28. augusts · Redzēt vairāk »
