Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Austroungārija, Ļviva, Babīte, Baltā kustība, Brestļitovskas miera līgums, Kapteinis (dienesta pakāpe), Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas—Japānas karš, Latvieši, Latviešu strēlnieki, Latvijas Bruņotie spēki, Lāčplēša Kara ordenis, Maskava, Nāves sala, Pirmais pasaules karš, Podporučiks, Poltava, Poručiks, Praporščiks, Pulkvežleitnants, Pulkvedis, Slokas kaujas (1915), Triju Zvaigžņu ordenis, Vecsalacas pagasts, Viļņas karaskola, 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks, 9. Rēzeknes kājnieku pulks.
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Ļviva
Ļviva, vēsturiski arī Ļvova un Lemberga, ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Ļviva · Redzēt vairāk »
Babīte
Babīte ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Babīte · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Kapteinis (dienesta pakāpe)
Latvijas NBS Sauszemes spēku kapteiņa dienesta pakāpes zīmotne parādes formas tērpam Bundesvēra kapteiņa uzplecis Kapteinis (vēlā perioda — 'karavadonis', no caput — 'galva', NATO kods — OF-2) ir jaunāko virsnieku dienesta pakāpe bruņotajos spēkos un militarizēta tipa dienestos.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Kapteinis (dienesta pakāpe) · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievijas—Japānas karš
Krievijas—Japānas kara kaujaslauks Krievijas—Japānas karš, saukts arī par Krievu—japāņu karu bija karš, kas norisinājās no 1904.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Krievijas—Japānas karš · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Lāčplēša Kara ordenis
Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Lāčplēša Kara ordenis · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Maskava · Redzēt vairāk »
Nāves sala
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karavīri Nāves salā (1916). Nāves sala ir salu grupa Daugavas kreisajā piekrastē, Rīgas HES ūdenskrātuvē, Ķekavas novada Daugmales pagastā.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Nāves sala · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Podporučiks
Krievijas Impērijas armijas podporučika uzplecis (1917) Podporučiks (no — ‘ uzdevumiem’) ir jaunāko virsnieku dienesta pakāpe vairāku slāvvalodīgo valstu bruņotajos spēkos.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Podporučiks · Redzēt vairāk »
Poltava
Poltava ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Poltava · Redzēt vairāk »
Poručiks
Krievijas Impērijas armijas poručika uzplecis (1855—1917) Frīdrihs Briedis Krievijas Impērijas armijas poručika formas tērpā. Poručiks (no — ‘ uzdevumiem’) ir jaunāko virsnieku dienesta pakāpe vairāku slāvvalodīgo valstu bruņotajos spēkos.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Poručiks · Redzēt vairāk »
Praporščiks
Krievijas Impērijas armijas praporščika uzplecis (1855—1917) Praporščiks (no baznīcslāvu valodas: пра́поръ — ‘karogs’) jeb karodznieks ir jaunāko virsnieku dienesta pakāpe vairāku slāvvalodīgo valstu bruņotajos spēkos.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Praporščiks · Redzēt vairāk »
Pulkvežleitnants
Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku pulkvežleitnanta parādes formas apkakles zīmotne. ASV armijas pulkvežleitnanta zīmotne Pulkvežleitnants (NATO kods — OF-4) ir armijas vecāko virsnieku dienesta pakāpe.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Pulkvežleitnants · Redzēt vairāk »
Pulkvedis
Jukums Vācietis Krievijas Impērijas armijas pulkveža tērpā Pulkvedis ir viena no vecāko virsnieku dienesta pakāpēm daudzu valstu bruņoto spēku sauszemes un gaisa spēkos, kā arī militarizētajās valsts institūcijās, organizācijās, piemēram, policijā.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Pulkvedis · Redzēt vairāk »
Slokas kaujas (1915)
Slokas kauju apvidus (1915). 1915.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Slokas kaujas (1915) · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Vecsalacas pagasts
Vecsalacas pagasts bija Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa pagasts ar centru Vecsalacā.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Vecsalacas pagasts · Redzēt vairāk »
Viļņas karaskola
Viļņas universitātes dabas zinātņu fakultātes ēka, kurā senāk atradās Viļņas karaskola Viļņas junkurskolas 1906. gada izlaiduma latviešu grupa. No kreisās 1. rindā: trešais - Aleksandrs Kaupiņš, sestais - Jānis Ceplītis; 2. rindā: otrais - Oskars Dankers, ceturtais - Fricis Hermansons, piektais - Krišjānis Berķis; 3. rindā: pirmais - Kārlis Ramats, otrais - Pēteris Skrapce, ceturtais - Roberts Kļaviņš, piektais - Jēkabs Ruškevics. Viļņas karaskola bija viena no vecākajām Krievijas impērijas armijas karaskolām.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un Viļņas karaskola · Redzēt vairāk »
3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi" (1915). Nāves salā (1916). 3.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
9. Rēzeknes kājnieku pulks
9. Rēzeknes kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros). 9. Rēzeknes kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. Latvijas Kara muzeja ekspozīcijā. 9.
Jaunums!!: Jānis Kalniņš (ģenerālis) un 9. Rēzeknes kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
